Kas notiek ar "Rail Baltica" projektu?

Kaspars Briškens, Kristīne Malnača, Inese Kalvāne, Ēriks Diļevs, Andris Kulbergs, Raimonds Čudars, Tālis Linkaits, Guntis Āboltiņš-Āboliņš

Jānis Domburs 12.jūnijs, trešdiena 21:15

«Kam jābūt Eiropas Parlamentā?»: ES budžeta ieņēmumu palielināšana un Zaļā kursa «pārskatīšana»

Vairāku uz vietām Eiropas Parlamentā (EP) pretendējošo politisko partiju programmās iekļautas apņemšanās revidēt tā dēvēto Zaļo kursu, kura mērķis ir panākt, ka Eiropas Savienība (ES) 2050. gadā sasniedz klimatneitralitāti. Nākamajam EP sasaukumam būs jālemj arī par nākamo ES daudzgadu budžetu, tostarp paredzamas diskusijas par tā ieņēmumu palielināšanu. Tādēļ cikla "Kam jābūt Eiropas Parlamentā?" raidījumos to dalībnieki – reitingu ziņā populārāko politisko partiju deleģētie kandidāti – ieskicēja savu redzējumu par šiem jautājumiem.

2021.–2027. gadā ES budžeta kopapjoms, ietverot arī saistībā ar Covid-19 pandēmiju izveidoto atveseļošanas mehānismu, ir aptuveni 2 triljoni eiro. Budžeta ieņēmumu galvenais avots ir dalībvalstu iemaksas.

"Īstenībā Eiropas Savienības budžets ir ļoti mazs, un "Jaunā Vienotība" atbalsta, ka varētu virzīties uz lielāku kopējo ES budžeta apjomu, lai nesanāktu tā, ka jaunās prioritātes – tā pati militārā drošība tiktu finansēta uz esošo prioritāšu, piemēram, kohēzijas politikas, ES fondu vai kopējās lauksaimniecības politikas rēķina," tā no "Jaunās Vienotības" (JV) saraksta kandidējošais Valdis Dombrovskis, kurš šobrīd aizvada jau otro pilnvaru termiņu Eiropas Komisijā.

Ivars Ijabs, "Latvijas attīstībai" saraksta līderis, savukārt prognozē, ka diskusijās par nākamo ES daudzgadu budžetu nāksies pārskatīt gan tā dēvēto kohēzijas, gan lauksaimniecības finansējumu. Līdzīgās domās ir Raimonds Bergmanis no "Apvienotā saraksta". "Tur būs milzīga pilnīgi visa laukuma pārskatīšana," viņš teica.

"Progresīvo" kandidātei Elīnai Pinto ir padomā vairāki iespējami papildu ieņēmumu avoti: "Šie noteikti nebūs papildu nodokļi cilvēkam, maznodrošinātajiem, mazajiem uzņēmumiem. Mūsu priekšlikums ir virspeļņas nodoklis Eiropas mērogā."

"Saskaņas" sarakstā ar pirmo numuru kandidējošais Nils Ušakovs redz divas iespējas, kā papildināt ES budžeta ieņēmumus. Pirmais būtu dalībvalstu iemaksu palielināšana, taču šis neesot vienkāršs risinājums, jo esošajos ekonomiskajos apstākļos dalībvalstis īpaši nevēloties "dalīties" ar ES.

"Otrais avots ir atsevišķu jaunu nodokļu ieviešana, kas skars digitālās korporācijas, kas skars jautājumus, kas saistās ar vidi, kas saistīti ar pārlidojumiem, kas neskars ierindas iedzīvotājus," teica Ušakovs, uzsverot, ka lielāks ES budžets un lielāka integrācija ES, viņaprāt, ir Latvijas interesēs.

Pinto arīdzan uzskata, ka tā vietā, lai diskutētu par Zaļā kursa pārskatīšanu, Eiropai ir tas jāizmanto, lai panāktu straujāku ekonomikas izaugsmi. "Zaļā ekonomika aug piecas reizes ātrāk nekā ekonomika vidēji," viņa teica.

Tikmēr partijas "Latvija pirmajā vietā" kandidāti pret Zaļo kursu ir neslēpti skeptiski. "Es uzskatu, ka ir jāuzliek moratorijs pilnīgi visām klimata jaunajām direktīvām, kamēr nav izrevidētas vecās," raidījumā uzsvēra Vilis Krištopans, pieļaujot, ka nākamajā EP sasaukumā viņam būs daudz domubiedru.

Nacionālās apvienības saraksta līderis Roberts Zīle gan tam nepiekrīt, norādot, ka, viņaprāt, Zaļā kursa mērķis ir pareizs un jautājums ir tikai par ātrumu, kādā notiek tā sasniegšanai nepieciešamo izmaiņu ieviešana.

"Nedaudz atlikt" Zaļā kursa pasākumu ieviešanu vēlētos arī Ņikita Piņins no partijas "Stabilitātei!", norādot, ka šobrīd esot citas, aktuālākās problēmas, ko risināt. 

Savukārt Nils Ušakovs saka: "Šis kurss ir ne radikāli, bet pārskatāms." Viņaprāt, visa ES nauda, kas Latvijai pieejama Zaļā kursa ietvaros, būtu jāizmanto dzīvojamo māju renovācijai.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti