"Nebija gatava ne valdība, ne Saeima virzīties uz atstādināšanu, bet droši vien viss šis resurss, resurss uz sarunām un kompromisa meklēšanu ir izsmelts," teica Burovs.
Rēzeknes valstspilsētas dome lēmumu par finanšu stabilizācijas pieteikuma iesniegšanu pieņēma vēl pērnā gada septembrī. Oktobra sākumā ar finanšu ministra rīkojumu tika izveidota Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgā komisija. Tās priekšsēdētāja, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka (JV) raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā atzina, ka kopumā sadarbība ar Rēzeknes pilsētas domi bijusi laba, taču tā nav vainagojusies ar attiecīgu pašvaldības lēmumu pieņemšanu.
"Viennozīmīgi no Finanšu ministrijas puses – tas ir likuma pārkāpums, ka pašvaldības dome nav noteiktajā termiņā budžetu pieņēmusi. Rēzeknes pilsētas dome ir vienīgā pašvaldība, kas likumā noteiktajā termiņā šo pienākumu nav izpildījusi," sacīja Ploka.
Opozīcijā esošās partijas "Stabilitātei!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs savukārt atzina, ka šobrīd Rēzeknes valstspilsētas domes atlaišana ir kļuvusi nenovēršama. Viņš nenoliedz, ka pašvaldība ir pieļāvusi likumpārkāpumus, taču valdošo koalīciju veidojošo partiju plānos atlaist Rēzeknes domi saskata arī politiskus apsvērumus jeb mēģinājumu "rekultivēt" politisko vidi.
"Šeit ir apstākļu sakritība. "Vientuļš" Bartaševiča kungs, un ir pamatojums," teica Rosļikovs.
Arī bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts"), kurš, vēl ieņemot ministra amatu, sāka vērtēt nu jau bijušā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") atstādināšanu, ironiski atsaucoties uz tramvajā noklausītu sarunu, pieļāva, ka problēmas ar finanšu vadību Rēzeknes pilsētā bijušas jau iepriekš. Taču, kamēr Bartaševičs pārstāvējis partiju "Saskaņa", kas savukārt līdz 2022. gada novembrim bija pārstāvēta Saeimā, ar "Saskaņas" politiķu palīdzību viņam šīs problēmas esot izdevies notušēt.
Pats Bartaševičs, jautāts, vai saskata politiskus iemeslus iecerē atlaist Rēzeknes pilsētas domi, atbildēja: "Noteikti jā!"
Jāatgādina, ka pirms pāris nedēļām valdība lēma par 5 miljonus eiro liela aizdevuma piešķiršanu Rēzeknes valstspilsētai. Pašvaldība aizdevumu nav saņēmusi, jo 21. februārī, kas bija pēdējā diena, lai likumā noteiktā termiņā pieņemtu vietvaras budžetu, domnieki to neizdarīja.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, uz aizvadītā gada 31. decembri Rēzeknes valstspilsētas kavēto maksājumu kopsumma pārsniedza 4,3 miljonus eiro.
Vislielāko kavēto maksājumu – vairāk nekā 3 miljonus eiro – pašvaldība nav samaksājusi būvkompānijai "Arčers", kas pilsētā būvē rekreācijas centru jeb spa. Objekts nav nodots ekspluatācijā un, kā izriet no raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijas gaitā izskanējušās informācijas, patlaban nav skaidrs tā apsaimniekošanas modelis.
