Pasterizācija ir noslēdzošais process pirms iepakošanas, bet tas ir viens no galvenajiem procesiem piena produktu ražošanā no kvalitātes un drošības viedokļa un, protams, arī produkta realizācijas laika, stāsta Ciproviča.
Pasterizācija notiek temperatūrā no 72 līdz 95 grādiem, bet dzeramo pienu pārsvarā apstrādā temperatūrā līdz 80 grādiem. Šajās temperatūrās tiek termiski apstrādāts piens, vājpiens, paniņas, dažādi piena produkti.
Ja mēs runājam par uzturvielu izmaiņām, šajā temperatūrā tās ir minimālas, jo pasterizācija ir viens no saudzīgākajiem piena apstrādes veidiem” norāda profesore.
„Saglabājas tie paši tauki – tajos nekādas izmaiņas nenotiek. Saglabājas tās pašas olbaltumvielas; protams, temperatūra var ietekmēt olbaltumvielu struktūru, bet neko vairāk – olbaltumvielu mazāk nepaliek. Un olbaltumvielas tāpat organisms ļoti labi pārstrādā arī termiski apstrādāta piena veidā. Nav pamata bažām un domām, ka termiskās apstrādes procesā mēs iegūstam piena zupu, nevis pienu,” skaidro Ciproviča.
Izmaiņas, ko pasterizācija atstāj, tās vairāk ir saistītas ar ūdenī šķīstošajiem vitamīniem, jo taukos šķīstošie vitamīni ir stabili. Atsevišķi ūdenī šķīstošie vitamīni – vairāk B1, B12, C – to daudzums samazinās pasterizācijā par aptuveni 10-12%, skaidro eksperte.
