Dienas ziņas

Sibīrijas mežu ugunsgrēki aug plašumā

Dienas ziņas

Bauskas novadā, iespējams, pēc saindēšanās ar metanolu miruši trīs cilvēki

Turpina sakārtot Jašas upes straujteces

Turpina sakārtot Jašas upes straujteces

Pirms gada dabas liegumā ''Jaša'' Preiļu novadā notika Jašas upes sakopšanas talka, un Dabas aizsardzības pārvaldes iesāktā iniciatīva tika turpināta arī šogad. Jašas upes straujtece ir īpaši aizsargājams Eiropas nozīmes biotops, kas ir mājvieta vairākām specifiskām sugām, tāpēc ir svarīgi, lai upes tecējums nebūtu nosprostots.     

Preiļu novada Pelēčos pulcējās Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti, nozares eksperti, novada pašvaldības pārstāvji un zemessargi, lai saņemtu instrukcijas pirms došanās talkā Jašas upē.

Pērn Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) iniciatīvas "Daru labu dabai" laikā norisinājās pirmā upes sakārtošanas talka, un tās rezultātā no koku sanesumiem un sagāzumiem tika attīrīts 700 metru garš Jašas upes posms.

DAP Latgales reģionālas administrācijas direktore Anda Zeize stāstīja, ka “upei ir jāpalīdz, un viņa par to ir pateicīga”.

“Izstaigājot to posmu, kur pagājušogad bija tīrīts, var redzēt, ka upe ir pateicīga, tecējums ir atjaunojies, šogad smagais darbs ir jāturpina. To, ka hidroelektrostacijas (HES) ietekmē dabīgas ūdens teces, tas ir viennozīmīgi, un, protams, mums ir mazliet skumji, ka šajā upē ir divas HES, kas ietekmē arī tecējumu,” atzina Zeize.

Dabas liegumā ''Jaša'' esošai upei ir slīpi krasti, un tā atrodas gravā. Krītot lejā novecojušiem kokiem, veidojas upes nosprostojumi. Upes straujtece arī ir īpaši aizsargājams Eiropas nozīmes biotops.

Upei ir liels straumes ātrums, un tās ūdens ir bagāts ar skābekli, kas veido piemērotus dzīves apstākļus sugām, kam ir specifiskas prasības pret vidi.

Lai nodrošinātu šo sugu eksistenci, nepieciešams nenosprostot upes tecējumu.

Dabas skaitīšanas saldūdeņu biotopu eksperte Lauma Vizule-Kahovska stāstīja, ka “sūnas - tās ir viens no labo ūdeņu indikatoriem, un te viss apaugums sārtais – tā ir sārtaļģe hildegrandija, tā arī ir tīru ūdeņu indikators”. 

Runājot  par kopējo situāciju Latvijas upēs, eksperte norādīja, ka padomju laikos, veicot plašu zemju meliorāciju, upes tika pārveidotas par grāvjiem un trešdaļa no Latvijas upju vērtīgajiem biotopiem bija iznīcināta. Savukārt daļā no palikušajiem apstākļi būtu jāuzlabo.

“Viena no problēmām ir upju aizaugšana. Rezultāts tam, ka upē nonāk liels daudzums barības vielu – no lauksaimniecības zemēm, nepietiekami attīrīti notekūdeņi, nepieslēgtas mājsaimniecības kanalizācijas – tas viss kopā ietekmē ūdeņu kvalitāti,” skaidroja Lauma Vizule-Kahovska.

Dabas speciālisti norādīja, ka dabas aizsardzības joma Latvijā tikai attīstās un dabas sakārtošanas pasākumi bieži vien balstās tikai uz iniciatīvu. Tāpat eksperte norādīja, ka liels skaits Latvijas ūdeņu, tostarp Jašas upes posmi, atrodas privātīpašumā, taču īpašniekiem nav pienākumu tos apsaimniekot, tāpēc būtu jāuzlabo dabas aizsardzības likumdošana.

Nupat kopīgiem spēkiem tika attīrīts vēl 600 metrus garš Jašas upes posms, sakārtošanas darbus plānots turpināt arī nākamgad.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti