Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Jūrā pirmo reizi piemin sen notikušu traģēdiju

Dienas ziņas

Izveido bioloģisko graudu apstrādes infrastruktūru

Testē tehnoloģijas savvaļas dzīvnieku uzskaitei

Testē modernās tehnoloģijas savvaļas dzīvnieku uzskaitei

Savvaļas dzīvnieku atstāto pēdu nospiedumu un ekskrementu uzskaitīšana –  tas ir veids, kā Latvijā tiek noskaidrots pārnadžu populācijas apjoms, taču šāda metode ir laikietilpīga un ne vienmēr precīza. Tamdēļ Vides risinājumu institūts jau vairāk nekā divus gadus testē moderno tehnoloģiju pielietojumu dzīvnieku uzskaitei.

Jaunajai savvaļas dzīvnieku uzskaitīšanas metodei Vides risinājumu institūts izmanto arī dronu. Briežu dārzā Cēsu novadā, kur ir zināms precīzs mītošo dzīvnieku skaits, eksperti testē un pārliecinās par šīs tehnoloģijas precizitāti. 

"Ņemot vērā, ka mēs darbojamies pa samērā mežainām teritorijām, dzīvnieki mēdz slēpties zem kokiem. Likās, ka mēs daudzus dzīvniekus neredzēsim. Salīdzinot ievāktos datus, mums par pārsteigumu – ar dronu saskaitītais dzīvnieku daudzums bija lielāks nekā  references datos iegūtais," stāstīja Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Dainis Jakovels.

Lai arī drons dzīvniekus mežā pamana gana precīzi, tomēr arī šai tehnoloģijai ir savi trūkumi. 

"Ja dzīvnieks atrodas savā dabīgajā vidē, tad dzīvnieks drīzāk izvēlas palikt uz vietas un nebaidās. Ja dzīvnieks ceļo kaut kur un pārvietojas no vienas vietas uz otru, mēdz izbiedēties," sacīja Jakovels.

Ne vienmēr fiksētie karstie objekti gan ir tieši dzīvnieki – ziemā tas var būt avots, vasarā izkaltusi zāle. Šī iemesla dēļ eksperti un pētnieki ievāktos datus pārskata datora sistēmā. 

"Šeit ļoti labi redz, ka iezīmējās trīs siltie logi. Mēs redzam – šeit ir divi alnīši. Trešo punktiņu mēs neredzam, respektīvi, tas trešais punkts ir nogulētā vieta. Un tas ir, kāpēc ir divi sensori," stāsta  Jakovels.

Bez drona pārnadžu uzskaiti veic, izmantojot arī GPS siksnas, kas ap kaklu uzliktas kopā četriem briežiem un informāciju par viņu atrašanās vietu sniedz reizi pusstundā, kā arī mikrofonus, kas ieraksta briežu balsis bauru laikā augustā.

"Šeit ir arī izvietotas 30 kameras teritorijā, kas pēc būtības ir tādi kā novērotāji 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā," norādīja Jakovels. "Tās pārraida datus, var nostāvēt šeit aptuveni mēnesi, mēs tās izvietojam tādās vietās, kur vairāk dzīvnieku varētu paiet garām, uzturēties," piebilda Vides risinājumu institūta eksperts Jevgēnijs Fiļipovs.

Lai gan iegūto datu filtrēšana un pārbaude pagaidām notiek manuāli – pie vairākiem datoru ekrāniem ilgās darba stundās, pētnieks Jakovels atzina – šai metodei vēl nav zinātniska pamatojuma, taču tā sniedz precīzāku informāciju, kas pēcāk noderētu, diskutējot par dzīvnieku kontroli.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt