Rīgas kanāla malā pīlēm kompāniju sastāda tāds aprūsējis metāla caurules gals, kas lien laukā no zemes. Tikai retais garāmgājējs varētu iedomāties, ka tās ir paliekas no idejas par Rīgas metro. Caurules gals ir skaisti aizmetināts un nekas neliecina par to, ka tas būtu pamests novārtā. Tie urbumi, kuri stāvējuši vaļēji un novārtā atstāti, jau esot iznīcināti.
Pirms vairāk nekā pusgadsimta šos urbumus radīja, lai izpētītu zemes slāņus un saprastu, ar kādiem apstākļiem pazemē jārēķinās, būvējot Rīgas metro tuneļus. Šādu urbumu bijis vairāk nekā simts, tomēr laika gaitā daļa no tiem jau aizbērta, daļa tamponēta, citi atrodas uz valsts, kā arī privātīpašnieku zemēm, skaidro Rīgas domes Vides pārvaldē. Uz Rīgas pašvaldības zemes palikuši vien pēdējie 25 metro urbumi, no kuriem 10 aizbērs, bet 15 tamponēs.
„Metro izpētes urbumus, kas pēc būtības ir tāda dziļi zemē iedzīta truba, vienu daļu likvidēs – kas ir seklākie, tātad faktiski izvilks trubu ārā un aizpildīs šo caurumu. Un tiem, kas ir dziļākie, kuri aiziet uz dažādiem gruntsūdens slāņiem, trubu atstās, lai nebirtu nekas tur iekšā un aizpildīs ar speciālu maisījumu – līdzīgi kā pie zobārsta tad, kad iztīra nervu kanālu, tā varētu teikt arī šeit, tātad kanāls, pa kuru varētu iekļūt infekcija, respektīvi, piesārņojums zemākos gruntsūdens slāņos, viņš tiek aiztaisīts ciet,” stāsta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš:
Nekādi lieli brīnumi neesot sagaidāmi, saka Kļaviņš, jo līdzīgas urbumu aizbēršanas un tamponēšanas procedūras Rīgas dome veikusi jau iepriekš un jau divtūkstošo gadu sākumā aizbērusi ap 20 urbumu. Šobrīd palikušie esot salīdzinoši labā stāvoklī. Pirmās esot likvidētas tās metāla caurules, kuru gali bijuši bojāti, vaļēji un reāli jau piesārņojuši pazemes slāņus. Urbumu tehnisko stāvokli izvērtē Valsts vides dienests, kurš arī izsniedz licences gan par jaunu urbumu ierīkošanu, gan veco likvidēšanu. Par urbumu atbild tā īpašnieks, kuram jārūpējas par to, lai nenotiktu ūdens izniekošana vai grunts piesārņošana.
„Pirmkārt, urbumiem, kas ir ierīkoti, ir jābūt aizsargātiem. Tas nozīmē, tur vienkārši tāpat nevajadzētu, lai cilvēks piekļūst vai, piemēram, dzīvnieki. Otrkārt, urbumiem ir jābūt tehniski drošiem, aprīkotiem un funkcionējošiem, izrietot no vajadzībām, kādēļ šis urbums ir ierīkots. (..) Bet jebkurā gadījumā šie dziļurbumi ir saistīti ar gruntsūdeņiem, un viennozīmīgi jānodrošina tas, lai gruntsūdeņos neiekļūtu kaut kāda veida piesārņojums, vai, piemēram, pietuvojas cilvēki, bērni vai dzīvnieki,” stāsta Valsts vides dienesta pārstāve Jūlija Ņikitina.
Vides dienests saņemot arī iedzīvotāju sūdzības, ka no traumētiem urbumiem virszemē iztek gruntsūdeņi. Vides dienesta pārstāve atzīst, ja urbums tehniski ir uztaisīts drošs, tiek lietots un apsaimniekots, nekādu vides risku nepastāv.
Rīgas dome nekādu pielietojumu urbumiem piemeklēt negrasās un metro izbūves idejas paliekas atjaunot neapsver. Vienīgā to funkcija bijusi iežu paraugu ieguve metro vajadzībām.
„Ja viņiem būtu bijis pielietojums, droši vien viņu pielietotu, un šo ideju varētu atstāt uz tiem urbumiem, kas atrodas uz privātām zemēm. Pašvaldībai šāda pielietojuma nav. Pat ja tur būtu iznomāta zeme mazai kafejnīcai, kur tirgo dzērienus, glāžu mazgāšanai iegūt no turienes ūdeni – tas droši vien nebūtu racionāli. Pareizākais, es domāju, ir viņus aiztamponēt, lai tur nepastāvētu riski zemei,’’ norāda Kļaviņš.
Ja iepirkums ritēs bez pārsūdzībām, urbumu aizbēršana un aiztamponēšana būšot pāris mēnešu darbs.
Pērn Valsts vides dienests izsniedzis 58 licences dažādu urbumu likvidēšanai, bet 2014. gadā - 95.
