Parastā ķimene 'Carum carvi' ir suga ar plašu izplatības areālu – tā sastopama gan Eirāzijā, gan Ziemeļamerikā. Eiropā parastā ķimene savvaļā sastopama gandrīz visur, izņemot Vidusjūras reģionu. Ķimene gan senāk, gan mūsdienās plaši kultivēta, kas jau sekmējis tās plašu izplatīšanos. Tā aug savvaļā arī Latvijā.
Parastā ķimene ir divgadīgs, retāk daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs – suņburkšķu, latvāņu un burkānu radiniece. Tai ir sulīga, balta, burkānveidīga sakne, divkārt līdz trīskārt plūksnainas lapas, augs sasniedz 30–80 centimetru augstumu. Baltie ziedi sakārtoti 4–8 centimetru diametrā lielos čemuros, zied jūnijā–augustā.
Ķimenes augļi ir līdz četriem milimetriem gari skaldaugļi, kas tuvplānā atgādina saliekušos pīrādziņus. Raksturīgā smarža un garša piemīt visam augam. Lai arī ķimenes izplatīšanos kopš seniem laikiem sekmējusi cilvēka darbība, tā ieņēmusi savu nišu dabā un mūsdienu Eiropā tiek uzskatīta par mēreni mitrām, neiekultivētām pļavām raksturīgu sugu. Ķimene ir nektāraugs, kas piesaista apputeksnētājus.
Botāniķi norādīja, ka pēdējā gadu desmitā novērots – šķietami parastais augs savvaļā kļūst arvien retāk sastopams.
"Grūti atrast pļavu, kur varētu salasīt ķimeņu klēpi, kas iepriekšējos gadu desmitos būtu šķitis pašsaprotami," pauda speciālisti.
Biedrībā skaidroja, ka, visticamāk, ķimenes izplatība samazinās vairāku apstākļu kombinācijas dēļ. Izzūd sugai piemērotu dzīvotņu – dabisko, neielaboto zālāju – platības. Dabiskie zālāji tiek uzarti, apmežoti, apbūvēti, atņemot dzīves telpu ne tikai retiem, aizsargājamiem, bet arī līdz šim par parastiem uzskatītiem pļavu augiem. Visticamāk, būtisks faktors ir arī mežacūku kāre pēc ķimenēm – tās izrok un apēd smaržīgās, sulīgās saknes. Mežacūku skaits Latvijā pirms Āfrikas cūku mēra izplatības sākuma 2014. gadā bija ļoti liels, un šie dzīvnieki būtiski ietekmējuši zālājus un tur sastopamos augus, pauda biedrībā.
2021. gadā Latvijas Botāniķu biedrība meklēs atbildi uz jautājumu, kāda ir ķimenes pašreizējā izplatība un to ietekmējošie faktori. Biedrība aicina ziņot par parastās ķimenes atradnēm portālā "Dabasdati.lv" vai rakstot uz e-pastu "[email protected]".