Pasaule joprojām ir patālu no tā, lai izpildītu saistības, ko tā apņēmusies paveikt līdz 2030. gadam. Kopumā pērn zaudēti 6,6 miljoni hektāri mežu. Tiek uzsvērts, ka liela problēma joprojām ir arī mežu degradācija, kas ietver meža ugunsgrēkus un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, kas ietekmē meža vispārējo veselību.
"Šis 2030. gada mērķis nav tikai jauks solījums – tas ir būtisks, lai saglabātu cilvēcei dzīvotspējīgu klimatu," brīdināja tā dēvētās "Meža deklarācijas" novērtējuma vadošā autore Erina Matsone.
Meži ir ne tikai galvenie biotopi dzīvniekiem, bet arī svarīgi globālā klimata regulatori – tie absorbē oglekļa dioksīdu, kas citādi nonāktu atmosfērā un veicinātu globālo sasilšanu.
Tomēr pagājušajā gadā mežu izciršana bija par vairāk nekā 20% lielāka, nekā vajadzētu, lai izpildītu līderu apņemšanos. Turklāt daļa zaudēto bija pirmatnējie meži tropu reģionos.
Novērtējumā, ko pārraudzīja vairāk nekā 20 vides aizsardzības grupu un pētniecības organizāciju, arī secināts, ka mežu iznīcināšana joprojām ir milzīga problēma.
"Dati gadu no gada mēdz mainīties. Tāpēc viens gads nav viss," teica Matsone, "taču patiešām svarīga ir tendence. Un kopš 2018. gada līdz 2020. gadam mēs ejam nepareizā virzienā."
50 valstīm gan izdevies solījumu pildīt un mežu izciršana tur samazinājusies, taču visdramatiskāk cietuši Brazīijas, Indonēzijas un Malaizijas meži.
Ziņojumā atzinīgi novērtēti Eiropas Savienības ieviestie jaunie noteikumi, kuru mērķis ir bloķēt tādu preču importu, kas veicina atmežošanu.
Tomēr tajā pasaules līderi arī aicināti rīkoties stingrāk, piešķirot vairāk līdzekļu mežu aizsardzībai un pārtraucot subsīdijas tādām nozarēm kā lauksaimniecība, kas veicina mežu izciršanu.
"Pasaulē meži cieš, un tam ir postošas sekas globālā mērogā," teica Pasaules Dabas fonda (WWF) globālā mežu jautājumu vadītāja Frāna Praisa. "Kopš pasaules mēroga apņemšanās ir zaudēta tropisko mežu platība Dānijas lielumā."
Ziņojums par mežu stāvokli pasaulē tika sagatavots pirms novembra, kad pasaules valstis pulcēsies uz svarīgām sarunām par klimata pārmaiņām.
Taču mežu izciršana, visticamāk, tiks atstāta otrajā plānā, izvirzot diskusiju par atjaunojamo enerģiju un fosilā kurināmā nākotni priekšplānā.
