Liesma ar Kitu iepazinās 2000. gadā. Kitiņa kā pamests ielas kaķis bija nokļuvusi Saldus dzīvnieku patversmē. Kādā dienā pie patversmes piestāja Liesmas dēla automašīna, un kaķenīte apņēmīgi devās uz mašīnu un prom vairs negāja. Tā Liesmas dēls atnesa mājās kaķi.
Tas, ka Kita savu rekordmūžu ir sasniegusi, dzīvojot pie Liesmas, nav pārsteigums. Liesmai dzīvnieku kopšanā ir liela pieredze – viņai vēl ir kaķene Āpsiene un suņu meitene Bella. Vēl Liesma rūpējas par ielas kaķu koloniju ar vairāk nekā 20 kaķiem. Liesma to uzskata par savu pienākumu. Ne visiem kaimiņiem gan šī labestība un rūpes par dzīvniekiem patīk.
Kitiņas saimniece Liesma atzina, ka pēdējos gados Kitiņa ir kļuvusi lēnāka. Ja kādreiz viņas kaislība bija medības un, pļavā medījot, Kita varēja pavadīt visu dienu, tad tagad ikdiena ir nesteidzīgāka. Savukārt ēšanas ziņā Kitas paradumi nav mainījušies.
Nekādu īpašu pārtiku vai stingru barošanas režīmu, vai citas viltības Liesma nav izmantojusi.
Dramatiskākais brīdis bija pavisam nesen, kad Kita gandrīz kļuva par pandēmijas ierobežojumu upuri. Pēc grūtas darbdienas Liesma bija atlaidusies pagulēt. Pamodusies pabrīnījās, ka kaķenīte par sevi nedod ziņu, bet Kitai tajā brīdī jau bija ļoti slikti. Tolaik jau tuvojusies komandantstunda, tomēr izdevies sazvanīt un sasniegt veterinārārstu.