Rīta Panorāma

Grupa "Atom" publisko koncertierakstu un piesaka multimediālu studiju

Rīta Panorāma

Intervija ar Žaneti Ozoliņu par Brexit un citām aktualitātēm ārpolitikā

Ko darīt, ja iekož odze?

Ko darīt, ja iekož odze?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem un 6 mēnešiem.

Iestājoties siltākam laikam, modušās arī čūskas. Siltajās pavasara dienās tās var būt sastopamas uz taciņas smiltīs vai saulainās nogāzēs. Vai pavasarī odzes jau ir indīgas, un kā pareizi rīkoties, ja iekodusi čūska?

Sākoties siltākam laikam, arī čūskas mīl izlīst no savām mājvietām, lai saulītē pasildītos. "Čūskas ir aukstasiņu rāpuļi, un viņām gribas siltumu, lai varētu aktīvāk dzīvot. Viņu aktivitāte ir atkarīga no siltuma. Ja ir auksts, tad ir lēnas, ja ir silts, tad aktīvas," skaidro Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.

Vienīgās indīgās čūskas Latvijā ir odzes. Šīs čūskas visbiežāk sastopamas sausās vietās, brikšņos, nepļautā zālē, akmeņu kaudzēs. Tomēr siltajās pavasara dienās tās būs sastopamas arī uz taciņas smiltīs un saulainās nogāzēs. Ne vienmēr odzes kodiens būs indīgs, jo čūska indi izlieto brīdī, kad kādam ir iekodusi, piemēram, pelei.

Pavasarī iespējamība, ka odze būs indīgi, ir gana augsta, jo, ļoti iespējams, tā vēl nebūs ieturējusi savu pirmo maltīti.

"Indes pūslītis ir pilns, un viņa var visu savu indi likt lietā. Ne vienmēr čūska ies šķaidīt indi pa labi un pa kreisi, piemēram, uz cilvēku. Cilvēks nav viņas barība. Inde ir paredzēta tam, lai čūska paēstu. Priekš pelītes. Čūska var ar aizvērtu muti uzsist, pabiedēt," stāsta Lielkalns.

Čūska kodīs, ja tai būs nogriezts atkāpšanās ceļš, piemēram, uzkāpsiet virsū vai tā būs iespiesta stūrī.

Kā būtu nepieciešams rīkoties, ja čūska tomēr iekodusi? "Šādās situācijās vienmēr būtu jāsauc palīgā mediķi. Gaidot mediķus, cietušajam ir būtiski saglabāt mieru, pēc iespējas mazāk kustēties. Kustības veicina asinsriti, un inde ātrāk izplatās organismā. Nevajadzētu kustināt sakosto ķermeņa daļu, bet dot cietušajam padzerties vairāk šķidruma," iesaka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Ilze Bukša.

"Nevajadzētu berzt, rīvēt, skalot, griezt, sūkt indi. Nevajadzētu likt žņaugu virs brūces.

Tas var tikai stāvokli pasliktināt," saka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) anesteziologs reanimatologs Roberts Stašinskis.

Tāpat nedrīkst lietot alkoholu. Jo ātrāk nonāksiet mediķu uzraudzībā, jo labāk. Inde var ietekmēt elpošanu, asinsriti, sirdsdarbību. Mediķi neiesaka gaidīt un skatīties, kas notiek ar cilvēka organismu, vai tas panes indi vai ne.

"Ir jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības, un nav jāgaida un jāeksperimentē pašiem ar sevi. Ja sniedz laicīgi palīdzību, nekam nopietnam, paliekošam nevajadzētu būt," norāda Stašinskis.

Protams, iespējamība tikt sakostam no odzes puses ir salīdzinoši maza. Ja tomēr tā gadījies, tad galvenais ir laicīgi nonākt ārstu aprūpē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti