Kultūras ziņas

"Brīnumainais pasaku dārzs" Latvijas Mākslas akadēmijā

Kultūras ziņas

Tuvojas XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Rīgas labiekārtotājs Gustavs Ādolfs Agte

RVĢM saņem dāvinājumu no Rīgas labiekārtotāja Agtes dzimtas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā (RVĢM) 31. martā norisinājās Rīgas kultūrvēsturei īpašs notikums – no Rīgas vēsturei nozīmīgās baltvāciešu Agtes dzimtas muzejs saņēmis vērtīgu dāvinājumu – Karla Aleksandra Agtes atmiņas sešos sējumos par viņa tēva, Rīgā dzimušā baltvācu inženiera Gustava Ādolfa dzīvi un darbiem. Agtes dzimtes pārstāvji Pjērs un viņa māsa Katrīna bija ieradušies Rīgā, lai uzdāvinātu muzejam sava vectēva personiskos memuārus.

31. martā Baltijas vecākais muzejs saņēmis kādreizējā Rīgas pilsētas galvenā inženiera Gustava Ādolfa Agtes dēla Karla Aleksandra Agtes memuārus. Seši sējumi ietver Karla Agtes stastīto par tēvu un viņa nozīmīgo veikumu Rīgas labiekārtošanā, kā arī detalizēti apraksta Agtes dzimtas dzīvi Rīgā 19. gs. un 20. gs. mijā. Memuārus papildina vērtīgas oriģinālfotogrāfijas, dokumenti un zīmējumi.

Šai vēsturei ir jābūt atpakaļ Latvijā. Mēs nevēlamies to turēt Šveicē gadiem ilgi līdz nākošām paaudzēm. Mēs esam laimīgi, ka sējums ir nonācis atpakaļ tur, kur tam jāatrodas," norāda Ādolfa Agtes mazmazmeita Katrīna Agte (Šveice).

Kad Rīgas centra daļa ieguva pasaules kultūras mantojuma vietas apzīmējumu, tā bija pilsētas galvenā inženiera Ādolfa Agtes rokās. Agtes nopelnu sarakstā ir lielie spīķeri Daugavmalā, kā arī pontonu tilts pār Daugavu. Agte kļuva par uzņēmuma „Rīgas tramvaji” direktoru un Rīgas Būvbiedrības priekšsēdētāju. 1901. gadā Rīgā sāka kursēt pirmais elektriskais tramvajs - arī tas Gustava Agtes nopelns. Inženiera vārds saistāms arī ar Mežaparka apbūvi un attīstību.

"Latvijā gribēja nevis pontona tiltu būvēt bet, būvēt tuneli zem Daugavas. 19. gs. beigās un vienīgi, kāpēc neuzbūvēja, tāpēc ka esot bijis sarežģīti ievest tur ziemā sniegu, jo visi tur brauc ar kamanām. Mums būtu bijis tunelis šeit," stāsta advokāte Baiba Plaude.

Agtes dzimta jau pirms Pirmā pasaules kara pārcēlās uz dzīvi Šveicē, Cīrihē. Karla Aleksandra Agtes atmiņu pieraksti ietiecas arī šajā laika posmā, kur viņš Rīgu 1912. gadā apraksta kā boļševiku revolūcijas ietekmētu, kas tad arī licis pieņemt lēmumu pamest Latviju.

"Ko es šeit cerēju ieraudzīti ir, ka, iespējams, šeit arī viņa citi kolēģi varētu parādīties, jo ir pāris arhitektūras sejas Rīgas vēsturē pazīstamiem cilvēkiem, kuri vēl nav zināmi, kādi viņi izskatījās," saka RTU profesors, jūgendstila pētnieks Jānis Krastiņš.

Gustava Ādolfa Agtes inženiera talants, zināšanas un darbaspējas rezultātā Rīgā radās vairākas nozīmīgas būves. Arī Bastejkalna gājējtiltiņš, kas šodien ir neatņemama Rīgas pilsētas sastāvdaļa, pār kuru staigās vēl daudzas nākamās paaudzes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti