No Liepājas vēstures. Aptiekas un «sulemandra» spirtā

Pirmās aptiekas Libavā parādījās XVII gadsimta sākumā. Viena no tām tā paša gadsimta beigās atstāja neizdzēšamu iespaidu uz nākamo Krievijas imperatoru Pēteri I. XX gadsimta pirmajā pusē Libavā-Liepājā pat tika izdots savs farmācijas žurnāls.

Medicīnas doktors Gustavs Oto 1915. gadā Mītavā (Jelgavā) publicēja pētījumu “Die Apotheken und Apotheker Kurlands” (“Kurzemes aptiekas un aptiekāri”). Viņš piemin, ka Libavā vēl pirms 1650. gada bijušas divas aptiekas. Arnis Vīksna jau mūsdienās grāmatā “Medicīnas sākumi Latvijas novados” sniedz precīzākas ziņas – divi pilsētas aptiekāri, Širlencs un Lamsens, minēti jau 1646. gadā. Pirmā aptieka bija pašreizējo Kungu un Tirgoņu ielu stūrī, vēlāk tai bija īpašnieks uzvārdā Andress, tā darbojas arī tagad ar nosaukumu Andreja aptieka.

Pamanāmākas pēdas vēsturē atstājusi Zaļā aptieka. 1697. gadā, kad Pēteris I, kurš vēlējās saglabāt inkognito, izmantojot uradņika Pjotra Mihailova vārdu, kopā ar Lielo sūtniecību pavadīja vairākas dienas Libavā, viņš ielūkojās arī šajā aptiekā. Vēlāk vēstulē savam līdzgaitniekam Andrejam Viniusam viņš rakstīja: “Šeit es redzēju brīnumu, kuru pie mums sauca par meliem, – kādam cilvēkam aptiekā bija sulemandra (salamandra - Red.) stikla traukā, spirtā, es to izņēmu un turēju rokās; tā ir tieši tāda, kā tiek aprakstīta.” Viniuss tolaik vadīja Aptiekāru prikazu (приказ  – administratīvs tiesas orgāns Krievijāв XVII gs.—XVIII gs. sākumā; red.).

1925. gada izdevumā, kas tika laists klajā saistībā ar 300. gadadienu, kopš Liepāja ieguvusi pilsētas tiesības, pieminēts, ka Pēteris I ne tikai priecājies par milzīgo abinieku, bet arī uzmanīgi izpētījis aptiekas aprīkojumu. Arnis Vīksna domā, ka vēlāk Krievijas cars izmantojis redzēto, kad Krievijā atvēris jauna parauga aptiekas. Bet Imants Lancmanis grāmatā “Liepāja no baroka līdz klasicismam” pieļauj, ka tieši “sulemandra” stikla traukā iedvesmojusi Pētera I ideju izveidot Kunstkameru Sanktpēterburgā.

Pirmskara fotogrāfijās redzams, ka Zaļā aptieka atradās Rožu laukumā, XX gadsimta 30. gados te tika uzcelts Latviešu biedrības nams. Kopš Pētera I laikiem daudz kas mainījies – Rožu laukumā bija liels ugunsgrēks, te atradās Jaunais tirgus, aptieka tika uzbūvēta no jauna. Zaļā aptieka pārtrauca pastāvēt 1941. gadā. Tas notika piespiedu kārtā – Otrā pasaules kara sākumā Liepāja tika spēcīgi sabombardēta. Saglabājušās ne tikai atmiņas par aptieku un tās fotogrāfijas, bet arī vairāki priekšmeti – Liepājas muzeja krājumā ir krēsls un skapītis, kurā tika glabātas zāles.

Pilsēta auga, aptieku kļuva vairāk. Gustavs Oto, uzskaitot Kurzemes aptiekas, kuras atvērtas kopš XIX gadsimta otrās puses, nosauc Sarkano aptieku Lielajā ielā (1858), aptieku Suvorova (tagadējā Raiņa) ielā, kas sāka strādāt 1880. gadā, tad – aptieku Pētera ielā (1886), Piejūras (1889), Annas (1900), aptieku Kūrmājas prospektā (1901) un “Adlerapotheke”. 1905. gadā (pēc citiem avotiem – 1900. gadā) Libavā atklāta arī homeopātiskā aptieka. Taču trīs pēdējās, kā norāda Arnis Vīksna, pārtraukušas darbu 1941. gadā. Bet aptieka Pētera ielā – 1939. gadā, un šajā gadījumā iemesls ir nevis kara sākums, bet vācbaltiešu aizbraukšana uz Vāciju. Droši vien šī nebija vienīgā aptieka, kas Latvijā tika slēgta 1939. gadā. Gustavs Oto min visu Kurzemes aptieku īpašnieku vārdus kopš aptieku dibināšanas līdz viņa pētījuma sarakstīšanai. Lielam vairākumam farmaceitu ir vācbaltiešu uzvārdi.

Aptiekas Libavā-Liepājā tika atvērtas arī vēlāk. 1941. gadā pilsētā bija desmit aptieku, 1940. gadā – 18.

Par Annas aptieku jāpastāsta atsevišķi. Daudzu darbu par arhitektūras vēsturi autors Jānis Krastiņš grāmatā “Liepāja. Jūgendstila arhitektūra” pieļauj, ka sarkano ķieģeļu ēkas ar ļoti skaisto stūra balkonu projekta autors ir pazīstamais Libavas arhitekts Luijs Melvils, kurš projektējis arī Pētertirgus paviljonu. Aptieka aizņem daļu pirmā stāva divstāvu īres mājā.

“80. gadu beigās mēs atjaunojām jūgendstilu šīs aptieka interjerā, jo šajā ēkā saglabājušies diezgan daudzi šī stila artefakti. Ilgu laiku iekšpusē viss bija tā, kā mēs bijām atjaunojuši, bet pēc tam ieradās kapitālisms, kas visu iznīcināja. Vietas maz, vajadzēja vairāk plauktu, stila mēbeles izmeta ārā un nolika bezpersoniskus sastatņu plauktus. Palika logu rāmji, parādes durvis un tas, ko nav iespējams izmest – jūgendstila kolonna telpas vidū. Taču, ja runā par vēsturiskā stila saglabāšanu, tad labs piemērs ir aptieka Tirgoņu un Kungu ielas stūrī, tur bija ļoti liela vēlēšanās izveidot unikālu un atpazīstamu interjeru. Pie šī projekta es strādāju gadu pēc Annas aptiekas, tas jau vairs nav jūgendstils, bet eklektika, un, lūk, tur viss ir saglabājies,” Rus.lsm.lv pastāstīja arhitekts un tēlnieks Raimonds Gabaliņš, šo abu projektu interjera un dizaina detaļu autors.

Un vēl nedaudz par Libau-Libavas-Liepājas aptiekām un aptiekāriem. Annas aptiekas dibinātājs, farmācijas maģistrs un pazīstamais zinātnieks Pauls Špērs (1865–1923) 1908.–1914. gadā Libavā izdeva Baltijas farmācijas mēnešrakstu “Baltische Pharmazeutische Monatshefte”. 1923. gadā izdevums tika atjaunots Dāvja Blūmentāla redakcijā ar nosaukumu “Latvijas Farmaceitu Žurnāls”, tas iznāca līdz 1944. gadam.

  • Rus.Lsm.lv pateicas par nenovērtējamo palīdzību šīs publikācijas tapšanā Liepājas muzeja vēsturniecei Antrai Brakšei, muzeja sabiedrisko attiecību speciālistei Ilzei Skangalei un Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas starpbibliotēku abonementa vadītājai Tamārai Podiņai, kā arī, protams, Liepājas muzejam par iespēju izmantot unikālās fotogrāfijas no tā krājuma un Raimondam Gabaliņam par fotoattēliem no personīgā arhīva.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt