#LV99plus: Valsts bibliotēka uzsāk lielinieku konfiscēto grāmatu atgriešanu to īpašniekiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919.gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Antonija Priede

Antonija Priede

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Fakts aiz stāsta: 1919.gada 29. augustā Pagaidu valdība dibināja Valsts bibliotēku, kas vēlāk kļūs par Latvijas Nacionālo bibliotēku. Daļu no bibliotēkas pamata krājuma veidoja lielinieku laikā konfiscētās grāmatas, kuru īpašnieki vai nu nepietiecās to atgūšanai vai arī labprātīgi tās novēlēja bibliotēkai.

Vēl pagājušā mēneša izskaņā Latvija ieguva savu Valsts bibliotēku. Lai taptu šāda bibliotēka, pietika ar vienu dekrētu pašas iestādes dibināšanai un otru vadītāja Jāņa Misiņa izraudzīšanai. Bet ko tālāk un kur dabūt pamata kolekciju?

Savu artavu bibliotēkas plauktu aizpildīšanai jau ir ielikuši lielinieki. Pusgada valdīšanas laikā Stučkas valdība pamanījās konfiscēt prāvu skaitu grāmatu. Savus grāmatu plauktus zaudēja gan visi arestētie, gan no dzīvokļiem izliktie, gan tie, kas aizbēga no Rīgas. Pārsvarā visi šie cilvēki bija buržuji ar ievērojamām mājas bibliotēkām.

Tagad viens no pirmajiem Valsts bibliotēkas uzdevumiem ir veikt rekvizētās mantas atgriešanu tiem īpašniekiem, kas uz to piesakās. Bet viss, kas palikts neizņemts, kļūs par pamatu jaunās bibliotēkas kolekcijai.

*1919. gada 21. septembra ieraksta dienasgrāmatā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti