#LV99plus: Vācu un krievu karavīri izlaupa Jelgavas bankas

Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Nikolajs Balašovs

45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma. 

Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".

Fakts aiz stāsta: 1919. gada augusta noslēgumā vācu un krievu karavīri Zemgalē un Kurzemē veica vairākus uzbrukumus Latvijas valsts iestādēm. Tāpat uzbrukumus piedzīvoja bankas, valsts un pašvaldību iestāžu kases. Pirms grautiņiem jau vairākas nedēļas atsevišķi Bermontam pakļautie virsnieki nodarbojās ar naudas izspiešanu no turīgākajiem Kurzemes un Zemgales iedzīvotājiem.

Mītava ir pārdzīvojusi vairākus smagus grautiņus un laupīšanas. Vācu un krievu karavīri uzbruka gan Latvijas valsts iestādēm, gan arī naudas glabātuvēm. Skaidri redzams, ka kareivjus īpaši interesēja nauda. Izlaupītas ir Latviešu Savstarpējā Apdrošināšanas biedrība, Jelgavas Savstarpējā kredītbiedrība un Sesavas kase. Kredītbiedrībā atradās arī daļa no maniem necilajiem noguldījumiem, kas tagad, visticamāk, ir aizgājuši zudībā.

Gaisā nokaitētā gaisotne bija jūtama visu augustu. Pēdējās nedēļās parādījās nepatīkamas baumas. Daļa no jaunatvestajiem krievu karavīriem ir saskatījuši brīnišķīgu iespēju iedzīvoties, izsūcot vēl pēdējo no Mītavas un apkārtnes iedzīvotājiem. Tirgotāji un turīgākie pilsoņi arvien biežāk kļūst par upuriem dažādām izspiešanas shēmām. Upuriem izvēle ir starp ilgiem cietumsodiem vai finansiālu kompensāciju. Atsevišķos gadījumos pat draud ar nošaušanu.

Vācieši izspiešanu izjūt reti, latvieši jau daudz biežāk, bet visiecienītākais upuris ir ebreji. Tos pie katras iespējas apvaino draudzībā ar boļševikiem, kaut pat muļķim skaidrs, ka turīgi ebreji komunistus ienīst teju tikpat kvēli kā vācu baroni. Pārņem kauns par saviem tautas brāļiem. Viņi izmanto pretboļševisma karogu kā piesegu savai laupīt kārei. Pēdējo dienu notikumi ir šī sirojuma apogeja.

*1919. gada 29. augusta ieraksts dienasgrāmatā.

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti