Marija Bērza
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.
Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.
Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils.
Fakts aiz stāsta: Ar sabiedroto atbalstu 1919. gada vasarā mājās varēja atgriezties agrākās Krievijas impērijas armijas, tostarp latviešu karagūstekņi.
Ar sabiedroto palīdzību mājās atgriežas karagūstekņi no Vācijas. Vilciena sastāvs no Rietumprūsijas nometnēm šonedēļ atgādāja 1600 bijušo karavīru. Kā raksta avīzes, tad visi viņi ir labi aprūpēti un pat saņēmuši no amerikāņiem ne tikai pārtiku, bet arī jaunus zābakus un veļu. Esot daudz labākā skatā nekā noplukušie rēgi, kas sāka mājās pārnākt vēl pagājušo gad vācu laikā.
Vēl nav zināms vai starp tiem ir arī mans vīrs, par kuru ziņas jau sen pagaisušas. Manas cerības viņu satikt lēnām gaist, un biju sākusi jau samierināties ar zaudējumu. Bet tagad mani atkal pārņem patīkams satraukums. Ja nu tomēr. Šie ir starp pēdējiem karavīriem no Latvijas, kas palikuši Vācijā. Tomēr vēl vismaz 1700 latviešu ir Vācijā. Viņus mājās vēl nelaiž, jo viņu darba rokas turpina būt noderīgas vācu lauksaimniecībā un fabrikās. Pagaidu valdības pārstāvji ar sabiedroto atbalstu darot visu, lai arī pēdējās gūstekņu partijas jau drīz nonāktu mājās. Varbūt mans vīrs ir starp viņiem…
*1919. gada 16. augusta ieraksts dienasgrāmatā.
