#LV99plus: Liepājas apriņķī noslēdzas mobilizācija un apģērba un veļas rekvizīcija armijas vajadzībām

Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Marija Bērza

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.

Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.

Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils. 

Fakts aiz stāsta: No 1919. gada 1. līdz 4. oktobrim Liepājas un Grobiņas apriņķī noritēja mobilizācija, kuras laikā iesauca starp 1892. un 1900. gadu dzimušos vīriešus. Paralēli mobilizācijai  Liepājas iedzīvotājiem bija jānodod armijas vajadzībām veļa un apavi.

Lībavas un Grobiņas apriņķī ir izsludināta ne tikai vispārēja mobilizācija, bet arī apavu un veļas rekvizēšana. Visām mājsaimniecībām bija līdz sestdienai jānodod armijas vajadzībām savs privātais ietērps, atstājot sev vien pāri kurpju un apakšveļas komplektu. Nepaklausīsi, jaunā Latvijas valsts ar tevi izrēķināsies - 6 mēneši cietumā un 10 000 rubļu liels sods.

Pagājušās nedēļas sākumā, lasot par šādām prasībām avīzē, māsas vīrs skaļi lamājās. Viņa labos zābakus latviešiem neredzēt kā savas ausis. Kaut viņš bija aizliedzis, ar māsu drošības pēc aizstiepām pašu novalkātāko, ko mājās varējām atrast, vien lai dabūtu rekvizīcijas kvīti. Tai brīdī likās, ka būsim drošībā. Bet šodien māsas vīrs savas lielās mutes dēļ, iespējams, radījis mums visiem jaunas problēmas. Viņš atļāvās kādam latviešu ierēdnim pateikt visu, ko domā par jauno kārtību. Šis viņu nopētījis, izteicis pāris komentārus par jauko apģērbu un apsolījis, ka mūsu māju jau drīzumā nāks pārmeklēt. Vakars pagāja, slēpjot rekvizīcijai nenodoto.

*1919. gada 6. oktobra ieraksts dienasgrāmatā.

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti