#LV99plus: Liepājā pirmo reizi pašvaldību ievēl vispārējās vēlēšanās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem un 4 mēnešiem.

Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Marija Bērza

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.

Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.

Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils. 

Iebraucot pie māsas Lībavā, mūs pārsteidza drudžainā atmosfēra, kas pārņēmusi pilsētu. Jā, bēgļi, boļševiki un cīņas frontē nodarbina cilvēku prātus, tomēr pēdējās dienās pilsētnieku uzmanība ir piesaistīta vēlēšanām. Un šodien, vēlēšanu dienā, ir pienācis kulminācijas brīdis.

Pirmo reizi pilnīgi visiem Lībavas iedzīvotājiem, ieskaitot sievietes, ir iespēja balsot vēlēšanās, kurās visu kārtu nodotās balsis ir ar vienlīdzīgu spēku. Sieviešu iespēja vēlēt mani sajūsmina, un priecājos par savas māsas iespēju nobalsot par mūsu 4. sarakstu. Citādi gan ir ar kārtu tiesību izlīdzināšanu. Māsas vīrs visas šīs dienas ir pukojies par to, ka muļķa latviešu strādnieki sabalsos visādus sociālistu demagogus. Te pat nelīdzēšot vāciešu disciplīna, balsojot par vienu sarakstu.

Par pašu dienu jāsaka, ka nekad nebiju redzējusi tik lielu politiskās degsmes izpausmi. Jau no agra rīta pie centrālajiem vēlēšanu iecirkņiem pulcējās liela drūzma un tika izvērsta plaša aģitācija. Par kolorītu aģitācijas formu bija parūpējusies 10. liste – Ebreju tautas partija. Pa pilsētas ielām visas dienas garumā braukāja īpašs aģitācijas vezums, kas pārvadāja lielu afišu stabu, aplipinātu ar 10. listes plakātiem un uzsaukumiem. Papildus  uzmanību piesaistīja arī vezuma ormaņa skaļie bļāvieni, mudinot ikvienu izdarīt, viņaprāt, pareizo izvēli. Nemāku teikt, cik iedarbīga šāda aģitācija ir ebreju balsu piesaistē, bet skaidrs ir viens – ielas puiku ievērību savādie rati bija izpelnījušies. Skaļais ormanis regulāri saņēma rupjus zēnu uzsaucienus, uz kuriem tas nekautrējās atbildēt. Tāpat ik pa laikam ratu virzienā lidoja piku krusa, ormanim soloties zeņķus piekārt pie stabiem.

Aktīva aģitācijā, protams, protams bija arī 1. liste – latviešu sociāldemokrāti. Viņiem, šķiet, arī bija vislielākais atbalsts ielās no vēlētāju puses. Par to sāpināta esot otra lielā latviešu liste – Latviešu demokrātiskais bloks. Arī demokrātiskajam blokam netrūkst atbalstītāju, un ik pa laikam starp sociāldemokrātu un demokrātiskā bloka vēlētājiem izceļoties asākas vārdu apmaiņas. Dažos gadījumos vārdi arī esot pārgājuši pie darbiem, un policistiem nācis ierasties iecirkņos, lai izšķirtu kautiņus.

Tomēr kopumā lielākā daļa Lībavas iedzīvotāju šodien izskatījās esam labā omā. Neskatoties uz visām likstām, vēlēšanas norit demokrātiskā garā bez kādiem spaidiem.

*1919. gada 19. janvāra ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti