#LV99plus: Lielgabalu dārdi traucē liepājnieku naktsmieru. Bermontiešu uzbrukums Liepājai neveiksmīgs

Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Marija Bērza

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.

Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.

Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils. 

Fakts aiz stāsta: 1919. gada 14. novembrī Bermonta spēki nesekmīgi mēģināja ieņemt Liepāju. 

Gluži tāpat kā pārējiem Liepājas iedzīvotājiem arī mūsu ģimenei nakts miers šonakt bija svešs. Ap trijiem rītā no saldas dusas mani uzrāva kanonāžu dārdi. Pavisam drīz sekoja arī bērnu raudas. Ar māsu pavadījām ausmas stundas, mierinot mazuļus.

Kaujas trokšņi sāka klusināties vien pēcpusdienā. Lai izzinātu notiekošo, devos nelielā apgaitā pa pilsētu. Palielāks ļaužu pūlis bija sapulcējies pie Hanzas tilta. Pār to veda grupiņu sagūstītu bermontiešu. Sanākušie latvieši izkliedza pret kara gūstekņiem visnegantākās rupjības, apvainojumus un draudus pamīšus latviešu, krievu un vācu valodās. Man palika žēl nabaga kareivju, un baidījos, vai tik šiem pūlis neizdomā mesties virsū.

Tomēr pēc brīža naida uzplūdus nomainīja gaviles, sveicot bruņotas latviešu vienības. Kā uzzināju, klausoties apkārtējo sarunas, pie Kara ostas esot ticis atsists liels bermontiešu uzbrukums. Tagad Bermonta spēki bēgot. 

*1919. gada 14. novembra ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti