Antonija Priede
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Fakts aiz stāsta: 1919. gada augustā sākās sarunas starp Latviju un Padomju Krieviju par savstarpēju apmaiņu starp arestētajām personām.
Rīgas cietumos lielinieku netrūkst. Bet šķiet, ka ilgi palikt tiem tur lemts nebūs. Latvijas Ārlietu ministrija par vienu no saviem svarīgākajiem uzdevumiem šobrīd uzskata ķīlnieku atgūšanu no Padomju Krievijas. Pusotra gada laikā uz Krieviju ar vairākiem lāgiem ir aizgādāti simtiem lieliniekiem bīstamu personu un viņu radinieku. Muižnieki, saimnieki, virsnieki un sabiedriskie darbinieki – tagad jau par Latvijas pilsoņiem uzskatāmi cilvēki no visdažādākajām šķirām un tautībām vēl arvien atrodas nebrīvē Krievijas plašumos. Pretī Latvijas valdība ir gatava dot 120 pašmāju lieliniekus. Šobrīd vien no krievu komunistiem ir atkarīgs, vai biedru grūtības tiks izbeigtas vai arī daudzi simti cilvēku abās pusēs turpinās būt ieslēgti lielās politikas spēlēs.
*1919. gada 7. augusta ieraksts dienasgrāmatā.
