#LV99plus: Kņazs Līvens neesot gatavs iesaistīties karā ar Igauniju

Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Nikolajs Balašovs

45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma. 

Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".

Lasot presi, ir teju neiespējami gūt jebkādu skaidrību par notikumiem un paredzamo nākotnes virzību. Pirms pāris dienām izskanēja skaļa ziņa – sabiedrotie atzīst admirāli Aleksandru Kolčaku par Krievijas augstāko priekšstāvi. Nākamajā dienā ziņa jau apstrīdēta.

Šodien pretrunas turpinās. Viena avīze raksta, ka Baltijas provinces arī turpmāk būs uzskatāmas pa daļu no Krievijas, kamēr Somija un Polija iegūs neatkarību. To paredzot vienošanās ar starp Kolčaku un sabiedrotajiem. Tikmēr citur raksta, ka nekādas vienošanās nav. Un tam visam pa vidu vēl karš ar igauņiem…

Tikpat apmulsis intervijā laikrakstam ''Exo'' šķiet kņazs Līvens. Žurnālisti viņam kā augsta ranga komandierim uzdod visus šos sarežģītos jautājumus. Bet Līvens vien atbild, ka nekas viņam neesot zināms. Ar igauņiem karot viņš netaisoties. Starp latviešu, vāciešu baltiešu un krievu daļām attiecības esot labas un neesot ko te meklēt liekas problēmas. Šobrīd viņa svarīgāka rūpe esot kārtības uzturēšana Liepājā, ko viņš darot balstoties uz latviešu valdības lūguma. Vien tik daudz viņš cerot, ka Baltija kļūšot par placdarmu karam ar boļševikiem.

*1919. gada 26. jūnija ieraksts dienasgrāmatā.

 ​​

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti