Kas un kāpēc jāzina par pilsoņu kara sākumu Krievijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

1918. gada 17. maijā čehoslovāku leģiona (dažkārt to dēvē arī par čehoslovāku brīvprātīgo korpusu) karavīri ieņēma Čeļabinskas pilsētu Krievijā, lai atbrīvotu lielinieku apcietinātos biedrus. Šim notikumam sekoja leģiona cīņa pret padomju varu, kas aptvēra Urālus un Sibīriju. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka čehu dumpis bija Krievijas pilsoņu kara sākums.

#LV99plus

Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture". 

Čehi un slovāki Krievijas armijā

Latviešu strēlnieki nebija vienīgais nacionālais formējums Krievijas armijas sastāvā 1. pasaules kara laikā. Jau kara sākumposmā Kaukāza frontē cīnījās armēņu vienības un no musulmaņu kalnu tautām saformētā “Mežonīgā divīzija”.

Bija mēģinājumi arī veidot poļu leģionu, vēlāk gruzīnu, igauņu un citas vienības. Jau pašā kara sākumā no Krievijā dzīvojošajiem čehiem saformēja atsevišķu družīnu. Tā sevi lieliski apliecināja kaujās pret austriešiem un ungāriem. Līdz 1917. gadam vienība bija izaugusi līdz korpusam ar 30 000 vīru. Tas bija aptuveni tikpat daudz kā latviešu strēlnieku vienībās.

Čehoslovāku brīvprātīgo vienības bruņotais vilciens 1915. gadā Krievijā
Čehoslovāku brīvprātīgo vienības bruņotais vilciens 1915. gadā Krievijā

Ceļā uz austrumiem

1. pasaules kara noslēgumu Austrumu frontē čehi un slovāki sagaidīja Ukrainā. Pēc miera līguma noslēgšanas ar Vāciju čehoslovāku korpuss pārvietojās uz Krievijas teritoriju. No šejienes čehi devās uz austrumiem pāri visai Krievijai uz Vladivostoku, lai dotos uz Franciju un turpinātu cīņu pret vāciešiem Rietumu frontē. Pa ceļam uz austrumiem čehiem un slovākiem arvien biežāk notika konflikti gan ar vietējiem lieliniekiem, gan pretējā virzienā uz rietumiem braucošajiem bijušajiem vācu, ungāru un austriešu karagūstekņiem, kuri devās uz dzimteni.

Čehu un slovāku brīvprātīgie 1. pasaules kara laikā Francijā
Čehu un slovāku brīvprātīgie 1. pasaules kara laikā Francijā

Čeļabinskas incidents

1918. gada 14. maijā Čeļabinskas dzelzceļa stacijā kāds ungāru karagūsteknis meta ar nolauztu čuguna krāsniņas kāju čehu karavīra virzienā. Viņš tam trāpīja pa galvu.

Sadusmotie čehi ielauzās ungāru ešelonā, nodūra aizdomās turēto vaininieku un piekāva vairākus viņa biedrus.

Vietējie lielinieki arestēju čehus, lai izmeklētu incidentu. Tas savukārt saniknoja čehoslovāku korpusa vadību, kura uzskatīja, ka lielinieki mērķtiecīgi traucē korpusa evakuāciju un cenšas leģionārus atbruņot. 17. maijā čehoslovāku leģiona vienības ieņēma Čeļabinskas pilsētu un atbrīvoja arestētos biedrus.

Pilsoņu kara sākums

Čeļabinskas ieņemšana kļuva par ilgi gaidīto dzirksteli, kas izraisīja visa čehoslovāku korpusa sacelšanos un Krievijas pilsoņu kara sākumu. Padomju valdība pavēlēja atbruņot čehoslovākus, bet

legionāri sakāva Sarkanās armijas vienības un pārņēma kontroli pār visu Transsibīrijas maģistrāli,

kas šķērsoja Sibīriju. Viņi ieņēma vienu pilsētu pēc otras un atbalstīja pret lieliniekiem vērstās sacelšanās Sibīrijā un Urālos. Pateicoties čehoslovāku ofensīvai, 8. jūnijā izveidojās pirmā Krievijas pretlielinieciskā valdība – Viskrievijas Satversmes sapulces locekļu komiteja jeb saīsinājumā – Komučs.

Čehoslovāku leģiona karavīri 1918. gada vasarā
Čehoslovāku leģiona karavīri 1918. gada vasarā

Sarkanie čehi

Līdzīgi kā latvieši, arī čehi un slovāki Krievijas pilsoņu karā cīnījās abās karojošajās pusēs. Vienlaikus ar čehoslovāku korpusa sacelšanos notika pretlieliniecisko nemieru apspiešana Saratovā. Šeit kopā ar 2. latviešu strēlnieku pulka bataljonu cīnījās “sarkano” čehu internacionālistu vienības.

Pazīstamākais no “sarkano” pusē karojušajiem čehiem bija Jaroslavs Hašeks, slavenā romāna “Krietnais kareivis Šveiks” autors.

Viņš 1918. gada maijā komandēja 120 vīru lielu čehu un serbu vienību, kas apspieda anarhistu nemierus Samarā. Drīz vien pilsēta krita leģionāru rokās un Hašeks bija spiests slēpties. Jūlijā čehoslovāku leģiona lauka kara tiesa viņam aizmuguriski piesprieda pat nāvessodu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti