#LV99plus
Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture".
Čehi un slovāki Krievijas armijā
Latviešu strēlnieki nebija vienīgais nacionālais formējums Krievijas armijas sastāvā 1. pasaules kara laikā. Jau kara sākumposmā Kaukāza frontē cīnījās armēņu vienības un no musulmaņu kalnu tautām saformētā “Mežonīgā divīzija”.
Bija mēģinājumi arī veidot poļu leģionu, vēlāk gruzīnu, igauņu un citas vienības. Jau pašā kara sākumā no Krievijā dzīvojošajiem čehiem saformēja atsevišķu družīnu. Tā sevi lieliski apliecināja kaujās pret austriešiem un ungāriem. Līdz 1917. gadam vienība bija izaugusi līdz korpusam ar 30 000 vīru. Tas bija aptuveni tikpat daudz kā latviešu strēlnieku vienībās.
Ceļā uz austrumiem
1. pasaules kara noslēgumu Austrumu frontē čehi un slovāki sagaidīja Ukrainā. Pēc miera līguma noslēgšanas ar Vāciju čehoslovāku korpuss pārvietojās uz Krievijas teritoriju. No šejienes čehi devās uz austrumiem pāri visai Krievijai uz Vladivostoku, lai dotos uz Franciju un turpinātu cīņu pret vāciešiem Rietumu frontē. Pa ceļam uz austrumiem čehiem un slovākiem arvien biežāk notika konflikti gan ar vietējiem lieliniekiem, gan pretējā virzienā uz rietumiem braucošajiem bijušajiem vācu, ungāru un austriešu karagūstekņiem, kuri devās uz dzimteni.
Čeļabinskas incidents
1918. gada 14. maijā Čeļabinskas dzelzceļa stacijā kāds ungāru karagūsteknis meta ar nolauztu čuguna krāsniņas kāju čehu karavīra virzienā. Viņš tam trāpīja pa galvu.
Sadusmotie čehi ielauzās ungāru ešelonā, nodūra aizdomās turēto vaininieku un piekāva vairākus viņa biedrus.
Vietējie lielinieki arestēju čehus, lai izmeklētu incidentu. Tas savukārt saniknoja čehoslovāku korpusa vadību, kura uzskatīja, ka lielinieki mērķtiecīgi traucē korpusa evakuāciju un cenšas leģionārus atbruņot. 17. maijā čehoslovāku leģiona vienības ieņēma Čeļabinskas pilsētu un atbrīvoja arestētos biedrus.
Pilsoņu kara sākums
Čeļabinskas ieņemšana kļuva par ilgi gaidīto dzirksteli, kas izraisīja visa čehoslovāku korpusa sacelšanos un Krievijas pilsoņu kara sākumu. Padomju valdība pavēlēja atbruņot čehoslovākus, bet
legionāri sakāva Sarkanās armijas vienības un pārņēma kontroli pār visu Transsibīrijas maģistrāli,
kas šķērsoja Sibīriju. Viņi ieņēma vienu pilsētu pēc otras un atbalstīja pret lieliniekiem vērstās sacelšanās Sibīrijā un Urālos. Pateicoties čehoslovāku ofensīvai, 8. jūnijā izveidojās pirmā Krievijas pretlielinieciskā valdība – Viskrievijas Satversmes sapulces locekļu komiteja jeb saīsinājumā – Komučs.
Sarkanie čehi
Līdzīgi kā latvieši, arī čehi un slovāki Krievijas pilsoņu karā cīnījās abās karojošajās pusēs. Vienlaikus ar čehoslovāku korpusa sacelšanos notika pretlieliniecisko nemieru apspiešana Saratovā. Šeit kopā ar 2. latviešu strēlnieku pulka bataljonu cīnījās “sarkano” čehu internacionālistu vienības.
Pazīstamākais no “sarkano” pusē karojušajiem čehiem bija Jaroslavs Hašeks, slavenā romāna “Krietnais kareivis Šveiks” autors.
Viņš 1918. gada maijā komandēja 120 vīru lielu čehu un serbu vienību, kas apspieda anarhistu nemierus Samarā. Drīz vien pilsēta krita leģionāru rokās un Hašeks bija spiests slēpties. Jūlijā čehoslovāku leģiona lauka kara tiesa viņam aizmuguriski piesprieda pat nāvessodu.