Tehniskā izglītības pirmsākumi
#LV99plus
Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture".
Rīga dažu desmitgažu laikā kļuva par Krievijas ceturto lielāko pilsētu un rūpniecības centru (atpaliekot vienīgi no Pēterburgas, Maskavas un Varšavas).
Liepāja, Ventspils un Rīga konkurēja par Krievijas impērijas lielākās ostas godu. Rūpniecības uzņēmumiem, komerciestādēm, lauksaimniecībai un transportam bija nepieciešami labi sagatavoti speciālisti, kurus gatavoja Politehnikums.
Politehniskais institūts
1896. gadā rusifikācijas politikas ietekmē Politehnikumu pārveidoja par valsts mācību iestādi - Rīgas Politehnisko institūtu. Vācu valodu aizstāja ar krievu valodu un ieviesa arī Krievijā pieņemtos mācību standartus. 1. pasaules kara sākumā Rīgas Politehniskajā institūtā mācījās vairāk nekā divi tūkstoši studentu. Institūts Rīgā darbojās līdz 1915. gada vidum, kad to līdz ar daudzām citām mācību iestādēm evakuēja uz Krieviju. Institūts savu darbību turpināja Maskavā. Pēc kara to neizdevās reevakuēt uz Latviju, zaudēta tika institūta vērtīgā bibliotēka.
Pēc Rīgas krišanas Vācijas armijas rokās 1917. gada septembra sākumā okupācijas iestādes nesteidzās arī institūta atjaunošanu, lai gan šādu iniciatīvu izādīja agrākie mācībspeki.
Vācu administrācija baidījās no iespējamiem studentu mītiņiem un protestiem.
Tomēr studenti un pasniedzēji turpināja priekšdarbus, lai mācību iestādi atjaunotu. Tika pulcēti izklīdušie studenti un mācībspēki (Latvijā atgriezās profesors Gregors Švarcs u.c.). Savukārt Latviešu izglītības biedrības darbība, kura sapņoja par augstāko izglītību latviešu valodā, vācu okupācijas iestādes vajāja un dažādi ierobežoja.
Baltijas Tehniskā augstskola
Rīgas Politehnikuma 56. dzimšanas dienā, 1918. gada 14. oktobrī, atklāja jauno mācību iestādi. Tā ieguva Baltijas Tehniskās augstskolas nosaukumu. Atklāšanai veltītais dievkalpojums sākās pulksten desmitos no rīta Pētera baznīcā. Pēc divām studnām sekoja svinīgais akts augstskolas lielajā zālē.
Pirmais ar uzrunu uzstājās Vācijas 8. armijas komandieris ģenerālis Hugo fon Kathens. Pēc veselības vēlējumiem Vācijas ķeizaram runas teica augstskolas, Rīgas pilsētas un uzņēmēju pārstāvji. Augstskolas atklāšana noslēdzās arī svētku mielastu Mazajā ģildē pulksten deviņos vakarā. Pēc tam pasākumi turpinājās korporāciju telpās.
No Augstskolas līdz Universitātei
Profesors Pēteris Zālīte par nacionālas universitātes nepieciešamību.
"Neatkarīga nacionāla valsts bez universitātes nemaz nav domājama. Arī universitāte ne bez tādas valsts."
Jūlija sākumā to, vēl īsti neuzsākušu darbību, atkal likvidēja, jo Rīgā vēlreiz bija notikusi varas maiņa. Latvijas Republikas Pagaidu valdību uzskatīja par nepieciešamu sākt darbu pie vēlākās Latvijas Universitātes (tolaik Augstskolas) izveidošanas. Tā tika atklāta 1919. gada 28. septembrī. Šo datumu uzskata par Latvijas Universitātes dibināšanas dienu.