Sadaļas Sadaļas

Kā pirms 100 gadiem 1. maiju svinēja Stučkas Padomju Latvijā

1919. gada 1. maijā Rīgā un daudzviet citur lielinieku kontrolētajā Latvijas teritorijā notika grandiozas Darba svētku svinības. Masu demonstrācijām un pilsētu izdaiļošanai vajadzēja pierādīt padomju režīma stabilitāti un sabiedrības atbalstu komunistiskajām idejām.

Sarkanā Rīga

#LV99plus

Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture". 

Komunisti visu savu valdīšanas laiku Rīgā pievērsa lielu uzmanību iekarotās teritorijas simboliskai pakļaušanai – tika pārdēvētas ielas un laukumi, gandrīz katru mēnesi organizētas grandiozas svinības, izkārti sarkanie karogi, uzstādīti pieminekļi utt.

Rīga lieliniekiem bija sevišķi svarīga, jo viņu apziņā tā bija Latvijas revolūcijas šūpulis – “Sarkanā Rīga”, kā viņi to sauca.

Līdz ar to, gatavojoties vērienīgākajām padomju režīma svinībām, Latvijas galvaspilsētai bija burtiski jākļūst sarkanai – daudzas sētas, ēku fasādes un pat Rolanda statuja Rātslaukumā tika pārkrāsotas sarkanā krāsā.

Esplanādē bija uzbūvēti 20 apgleznoti finiera obeliski. Apkārtējās mājas bija greznotas ar sarkanajiem karogiem, dažādiem propagandas saukļiem un lielinieku vadoņu portretiem

Mākslas objekti

1919. gadā lielinieku režīms pārdēvēja daudzas Rīgas ielas. Jaunie ielu nosaukumi bija sekojoši:

Revolūcijas iela (mūsdienu Brīvības iela); Kārļa Marksa bulvāris (Valdemāra iela), Trešās Internacionāles prospekts (Baznīcas iela); Komūnas iela (Eksporta iela); Padomju iela (Tērbatas iela); Kārļa Lībknehta iela (Elizabetes iela)

 1. maija svinību organizēšanai valdība piešķīra 5 miljonu rubļu, kas bija ievērojama summa (vidējā alga Padomju Latvijā bija ap 500 rubļu mēnesī). Svētku organizēšanas komisija, kuru vadīja rakstnieks Andrejs Upīts, lielu daļu no šiem līdzekļiem atvēlēja dažādu mākslas objektu būvniecībai Rīgas centrā.

Esplanādē (pārdēvēta par Komunāru laukumu), kas bija svinību galvenā norises vieta, uzbūvēja “Darba simbolu” (autori Romans Suta un Oto Skulme) – 15 metru augstu finiera piramīdu. To plašā lokā apjoza 20 koka obeliski. Pareizticīgo katedrāles priekšpusi daiļoja gigantiska tribīne ar R. Sutas gleznoto panno “Uzvarošā proletariāta maršs”. Mūsdienu Brīvības pieminekļa vietā, kur tolaik atradās Pētera I pieminekļa postaments, uzslēja “Uzvarošās revolūcijas tēlu” (autori Eduards Lindbergs, Jānis Liepiņš, O. Skulme). Citus Rīgā redzamos objektus bija veidojuši Konrāds Ubāns, Voldemārs Tone, Niklāvs Strunke u.c.

Esplanādes (Komunāru laukuma) centrā, kas bija izvēlēta par svinību galveno vietu, bija uzbūvēts “Darba simbols” (autori R. Suta un O. Skulme). 1919. gada 22. maijā, pēc Rīgas atbrīvošanas, piramīda un apkārt esošie obeliski tika izpostīti un sadedzināti

Svinību gaita Rīgā

Svētku zupa

1. maija rītā zupas virtuvēs, kurās tika barota lielākā daļa Rīgas iedzīvotāju, tika izsniegta pēc “svētku receptes” pagatavota vira. Tās sastāvā bija: 60 grami makaronu vai kviešu pusbīdelētu miltu klimpu, 60 grami gaļas, 45 grami miltu un 7 grami sāls. Pusbadā dzīvojošie rīdzinieki neticēja savām acīm – zupā bija pat gaļa!

1. maija svinībās Rīgā piedalījās desmitiem tūkstošu cilvēku. Strādnieki bija jau laikus brīdināti – tiem, kas boikotēs svinības, tiks atņemtas pārtikas kartītes.

Tas, savukārt, nozīmētu gandrīz drošu bada nāvi.

Rīgas ielas pārpludināja demonstrantu masas, kuras plūda Esplanādes virzienā. Tur sanākušos uzrunāja lielinieku vadoņi. Vakarpusē Rīgas baznīcās notika koncertmītiņi, bet svētku noslēgumā Daugavmalā un Bastejkalnā sarīkota uguņošana. Pēc uguņošanas komunistiem tika izdalīts alkohols un svinības varēja turpināties neformālā gaisotnē naksnīgajās Rīgas ielās. Bruņotu cilvēku piedzirdīšanai bija likumsakarīgs rezultāts – vairāki svinētāji naktī no 1. uz 2. maiju tika sašauti.

1. maija svinību laikā notika izbraucieni izgreznotos kuģīšos pa Daugavu
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt