Citus gadus ģenerāļa Pētera Radziņa piemiņas pasākumi pulcē desmitus vai vairāk nekā simts cilvēku. Šogad piedalījās tikai astoņi. Divi fotogrāfi, mācītājs, televīzijas operators un žurnālists, divi bruņoto spēku pārstāvji, kā arī vēl viens ģenerāļa piemiņas godinātājs, kurš kameras priekšā runāt nevēlējās.
Ziedus visu bruņoto spēku vārdā Neatkarības kara ģenerālim Radziņam nolika Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Imants Ziediņš. “Neskatoties uz šo krīzi, ir ļoti nozīmīgi ievērot mūsu valstiskās tradīcijas, pieminēt tādus cilvēkus kā ģenerālis Pēteris Radziņš, kurš tiešām bija viens no Latvijas armijas veidotājiem un ieguldīja nozīmīgu darbu neatkarības cīņās,” sacīja Ziediņš.
Pēteris Radziņš dzimis 1880. gada 2. maijā Valkas apriņķī. Militāro karjeru Radziņš sāka Krievijas armijā, taču 1919. gada oktobrī iestājās Latvijas armijā, uzreiz kļūstot par armijas virspavēlnieka štāba priekšnieku Bermontiādes laikā. Viens no pirmajiem Lāčplēša kara ordeņa saņēmējiem Radziņš izstrādāja plānu Latvijas teritorijas atbrīvošanai arī no Sarkanās armijas, kas nesa uzvaru karā. Četrus gadus vēlāk Radziņš kļuva par Latvijas armijas komandieri. Amatā īpašu uzsvaru Radziņš lika uz gaisa spēku attīstīšanu. Pēc tam savas zināšanas Radziņš nodeva tālāk.
“Tad, kad jau viņš vairs nebija aktīvajā dienestā, viņš aktīvi nodarbojās ar jauno kursantu un virsnieku izglītošanu, pasniedzot nodarbības. Tā kā arī tālākos gados, kamēr varēja, savas zināšanas nodeva jaunajiem virsniekiem,” norādīja Ziediņš.
Pēteris Radziņš mira 1930. gadā 50 gadu vecumā. Viņa bērēs ieradās aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, ieskaitot visas augstākās valsts amatpersonas.
Dzimtajā Valkas novadā Radziņa vārdā nosaukta iela, savukārt pie Rīgas pils atrodas Radziņam veltīta piemiņas zīme. Šogad par Radziņu iznākusi arī jauna grāmata, kuras autors ir Agris Purviņš, ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības vadītājs.
