Uztura speciāliste: Bietes ir vērtīgas, bet nevajag ēst ar majonēzi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Bietes šobrīd ir pilnbriedā, un daudzās virtuvēs tās būs bieži sastopamas līdz pat pavasarim. Sārtajam dārzenim ir ne vien plašs pielietojums, bet arī augsta uzturvērtība – tās satur teju visas cilvēka organismam nepieciešamās un arī tikai bietēm raksturīgas uzturvielas. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne bietes vērtē kā ļoti vērtīgu uztura produktu, taču labumu var iegūt, ēdot tās tvaicētā vai vārītā veidā, nevis pārklātas ar majonēzes vai krējuma kārtu.  

Pirmkārt bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne gan aicināja ņemt vērā, ka, bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu: “Bietes būtu vēlams vai nu svaigā veidā pievienot lapu salātiem, pirms tam tās sagriežot vai sarīvējot smalkās strēmelītēs, vai cept cepeškrāsnī nelielā olīveļļas daudzumā, vai, atkarībā no sezonas, pagatavot boršču vai auksto zupu.”

Otrkārt, šo sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Uztura speciāliste arī norādīja, ka bietēs ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Ja bietes salīdzina ar citiem dārzeņiem, tad īpaši var uzsvērt tajās esošo folskābi, kāliju, magniju un dzelzi.

Nevajag ēst kopā ar piena produktiem

Ilgu laiku bietes uzskatīja par dzelzs avotu. Ja tās salīdzina ar citiem dārzeņiem, dzelzs tajās ir daudz – aptuveni 0,9 mg uz 100 g produkta. Taču ievērojami vairāk dzelzs jebkurā gadījumā būs sarkanajā gaļā (2,7 mg/100 g) un zivīs (1,4 mg/100 g). Tāpat vairāk dzelzs nekā bietes satur arī pākšaugi (6,6 mg/100 g), pētersīļi (6,2 mg/100 g), spināti (2,7 mg/100 g) un pat tumšā šokolāde (11,9 mg/100 g).

Elksne vērsa uzmanību uz to, ka ir atšķirība starp augu (nehēma) un dzīvnieku valsts (hēma) produktos esošo dzelzi.

Nehēma mūsu ķermenī uzsūcas četras piecas reizes sliktāk nekā hēma dzelzs. Vienlaikus eksperte arī piebilst, ka veģetāriešiem bietes var būt ļoti labs dzelzs avots, tikai jāņem vērā pāris lietas, lai uzlabotu dzelzs uzsūkšanos organismā no dzīvnieku valsts produktiem: “Nelietot tos kopā ar piena produktiem, jo tas pasliktinās uzsūkšanos. Tāpat nebūtu ieteicams maltītes laikā malkot tēju vai kafiju. Ēdot augu valsts produktus, kas satur dzelzi, būtu ieteicams uzņemt arī ar C vitamīnu bagātus produktus, piemēram, apelsīnus, greipfrūtus, kivi, zemenes un citas ogas, kā arī brokoļus, tomātus, kabačus, puķkāpostus un kale kāpostus. Un vēl augu valsts produktus vajadzētu lietot kopā ar dzīvnieku valsts produktiem.“

Vērtīgie antioksidanti 

Bietes par īpaši vērtīgām gan padara dažādi vērtīgi antioksidanti, kurus tās satur bagātīgā daudzumā. Piemēram, sarkanvioleto krāsu bietēm piešķir kāds īpašs pigments – betalains. Šai vielai piemīt spēcīgas antioksidatīvas īpašības un pretiekaisuma iedarbība. Tiek uzskatīts, ka šī viela var būt efektīva iekaisumu un kardiovaskulāro slimību, vēža, astmas, artrīta, diabēta un citu ar novecošanu saistītu slimību profilaksē.

Uztura speciāliste Elksne stāstīja, ka bietes satur arī īpaši daudz nitrātu: “Nitrāti bietēs varētu būt arī tie, kas uzlabo sportistu sniegumu, labāk apgādājot organismu ar enerģiju.”

Vēl kāds ievērības cienīgs fakts ir tas, ka bietes satur arī gana daudz folijskābes, proti, 37% no dienā ieteicamās devas.

Folijskābe ir zināma arī kā vitamīns B9. Tas ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kas mūsu organismam palīdz saražot veselīgus sarkanos asinsķermenīšus. Tie, savukārt, palīdz mūsu ķermeni pienācīgi apgādāt ar skābekli.

Folijskābe ir arī grūtniecēm nozīmīgs vitamīns, kas rūpējas par augļa veselīgu attīstību – tā nodrošina pareizu mazuļa smadzeņu attīstību.

Arī sula ir laba

Vērtīgas ir ne tikai bietes, bet arī to sula. Uztura speciāliste stāstīja, ka biešu sulā antioksidantu daudzums vairākas reizes pārspēj citas, piemēram, tomātu, burkānu, apelsīnu vai ananāsu sulas. Vairāku pētījumu rezultāti arī liecina, ka biešu sulas lietošana uzlabo gremošanas procesus, aizsargā pret DNS oksidatīviem bojājumiem, lipīdu un olbaltumvielu struktūru bojājumiem.

Pēdējos gados par biešu ietekmi uz cilvēka veselību ir veikti vairāki pētījumi. Sertificēta uztura speciāliste Elksne atklāja, ka bietes patiešām var veicināt veselību un tām ir potenciāli terapeitiska iedarbība vairāku saslimšanu ārstēšanā: “Bietes un tajās esošās bioloģiski aktīvās stāvdaļas vairākos pētījumos ir pierādījušas spēcīgo antioksidantu, pretiekaisuma un asinsvadu aizsargājošo iedarbību. Līdz ar to bietes saista ar labvēlīgu ietekmi uz  sirds un asinsvadu slimībām un vēzi.”

Var samazināt asinsspiedienu

Līdz šim veiktos pētījumos ar cilvēkiem esot atklāts arī tas, ka biešu lietošana uzturā var samazināt asinsspiedienu, mazināt iekaisumus, novērst oksidatīvo stresu, kā arī atjaunot smadzeņu apasiņošanu.

Konkrētu ieteikumu, cik daudz bietes dienā būtu jāēd, nav. Speciāliste vien ieteica tās lietot mazākos daudzumos tad, ja bietes izraisa caureju vai biežu vēderizeju. Ar biešu lietošanu uzturā jābūt uzmanīgiem cilvēkiem ar specifiskām zarnu saslimšanām un arī tad, ja ir konstatēta to nepanesamība. Uztura speciāliste arī neieteica tās iekļaut zīdaiņu (0–12 mēnešus vecu) uzturā, savukārt maziem bērniem, sākot no viena gada vecuma, viņa rekomendē bietes uzturā iekļaut pakāpeniski un sākt ar ļoti mazu šīs saknes daudzumu.

Pārtikas revidents

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti