Latvijā ir 260 dabas liegumu, kuru teritorijas aizsargā retas vai izzūdošas sugas vai biotopus. Priekules un Vaiņodes novados atrodas unikālā Ruņupes ieleja, kas līdz šim maz izpētīta, neraugoties uz turpat 40 gadu senu lieguma statusu. Lai veicinātu teritorijas saimnieciskās un tūrisma attīstības iespējas saskaņā ar šeit esošajām dabas vērtībām, šobrīd uzsākta lieguma dabas aizsardzības plāna izstrāde.
Straujās Ruņas upes līkloči, stāvās kanjonveida ielejas, maz skartie lapu koku un egļu meži, kā arī bagātīgā augu valsts ir lieguma galvenās vērtības. Šeit apzinātas arī vairākas mazo ērgļu ligzdošanas vietas. Dabas speciālisti atzīst, ka Ruņupes apkārtne varētu būt viena no nedaudzajām, kur sastopama kāda no četrām Sarkanajā grāmatā ierakstītajām susuru sugām. Lai par to pārliecinātos, mežā tiek izlikti būrīši.
Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektors Andris Maisiņš stāsta, ka būrīšus izvietos lazdās, un var gadīties, ka šovasar te iedzīvosies putniņi, bet uz rudens pusi būrīšos metīsies iekšā susuriņi.
Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Valdis Pilāts stāsta, ka šeit „mēs ceram ieraudzīt mazo jeb lazdu susuru, kas ir vismazākais, - maza pelīte, bet ar kuplu asti”.
Lieguma platība ir aptuveni 600 hektāru, kas aptver Priekules un Vaiņodes novadu pagastus. Uz liegumā iekļauto mežu un zemju īpašniekiem attiecas varāki saimnieciskās darbības ierobežojumi.
„Rudzīšu” māju saimnieks Andris Boks stāsta, ka nevar cirst mežu un darīt, ko grib. „Es jau kā visi - pa kluso paņemu,” atzīst saimnieks.
Lai tomēr lieguma teritorijā būtu plašākas saimnieciskās darbības un tūrisma attīstības iespējas, Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Priekules novada pašvaldību uzsākuši darbu pie dabas aizsardzības plāna izstrādes turpmākajiem 15 gadiem.
Priekules novada Attīstības nodaļas vadītājs Modris Baumanis skaidro, ka līdz ar jauno plānu būs skaidrāks, kur ko var darīt.
„Līdz ar to cilvēki varēs plānot savas darbības. Lai nav viņiem uzlikti tikai apgrūtinājumi, bet arī parādītas iespējas,” saka Baumanis.
Latvijas Dabas fonda pārstāve, projekta vadītāja Ilze Priedniece savukārt stāsta, ka aizsardzības režīms liegumā varētu būt atbilstošāks dabas vērtībām. „Varētu būt mājvietas, pagalmi, kur būtu neitrālā zona vai ainavu zona. Bet tajās vietās, kur ir izcilas dabas vērtības, ap mazo ērgļu ligzdām, piemēram, varētu būt stingrāks režīms,” piebilst Priedniece.
Ruņupes dabas liegums ir maz izpētīts, jau maijā šeit darbu uzsāks eksperti, kas uzskaitīs un kartēs visus biotopus. Vērtīgā datu bāze kalpos kā pamats tālākai dabas aizsardzības plāna izstrādei.
