5 mīti par vēzi

Kādi ir izplatītākie mīti par vēzi? Latvijas Televīzijas rubrikas "Diagnoze - vēzis" ietvaros tos identificējām un izskaidrojām.

ĪSUMĀ

1. Vēzis ir no senčiem pārmantota slimība                        

Atbilde: Daļējs mīts

Tas, ka jūsu ģimenē kāds slimojis ar vēzi, nenozīmē, ka agrāk vai vēlāk arī jūs ar to saslimsiet!

 

Līdz šim veiktie pētījumi liecina, ka pārmantotie gēni vēzi izraisa aptuveni 15 procentos gadījumu, pārējiem slimība ir attīstījusies dzīves laikā, un tam nav bijis tieša sakara ar pārmantojamību no saviem senčiem.

Ļaundabīgā audzēja attīstību izraisa noteikti gēnu defekti jeb mutācijas.  

Fakts, ka daļa cilvēku jau piedzimst ar gēnu mutāciju, ko mantojuši no saviem vecākiem, un šis bojātais gēns viņus pakļauj lielākam vēža riskam, nekā vairumu cilvēku. 

Klīniski nozīmīgākie un biežākie pārmantotā vēža sindromi ir pārmantotais krūts-olnīcu vēzis un pārmantotais kolorektālais jeb resnās zarnas vēzis. Piemēram, krūts-olnīcu vēža gadījumā parasti tiek veiktas BRCA1 un BRCA2 gēnu (to nosaukums veidojas no angļu valodas- BReast CAncer – krūts vēzis ) analīzes – mutācijas šajos gēnos vainojamas aptuveni 80% Latvijā konstatēto krūts un olnīcu vēža saslimšanas gadījumu.

Par ģenētiski mantotu iespēju saslimt ar vēzi var liecināt vairāki saslimšanas gadījumi pirmās vai otrās pakāpes asinsradinieku vidū, it īpaši, ja vēzis piemeklējis pirms 50 gadu vecuma.

Gēna BRCA1 mutācija savulaik bija iemesls, kāpēc Holivudas aktrise Andželīna Džolija izoperēja olnīcas un olvadus, kā arī veica abpusēju mastektomiju (visu piena dziedzera audu izņemšana) – viņa baidījās saslimt ar vēzi, jo ar to iepriekš bija mirušas Džolijas māte, vecmāmiņa un mātesmāsa.

Vēlāk gan atklājās, ka Džolija, iespējams, pārsteigusies, jo izdzīvošanas rādītāji sievietēm, kas veikušas mastektomiju, un tām, kas to nedara, ir vienādi.

Ārsti arī norāda, ka katra cilvēka dzīvesveids pārmantotā vēža rašanos var gan provocēt, gan arī samazināt un ar analīzēm apstiprināta gēnu mutācija nenozīmē, ka vēzis noteikti attīstīsies.

2. Vēzis - tās vienmēr ir neciešamas sāpes

Atbilde:  Mīts!

Ja tā būtu taisnība, tad no vēža nemirtu tik daudz cilvēku – viņi daudz ātrāk vērstos pēc palīdzības pie ārstiem jau agrīnā saslimšanas stadijā, kad vēzi ir vieglāk izārstēt

Bet, tā kā daudziem tiešām šķiet, ka onkoloģisko saslimšanu galvenais simptoms ir stipras sāpes, tad cilvēki ārstu palīdzību meklē novēloti - kad vēzis jau attīstījies 3. vai 4. stadijā, ķermeni pārņēmušas metastāzes, un tad tiešām jau ir jācieš sāpes un cerība uz veiksmīgu izārstēšanos var izrādīties minimāla.

Tajā pašā laikā atsevišķiem vēža veidiem, piemēram plaušu vēzim, kas ir viena no izplatītākajām un nopietnākajām vēža formām, agrīnā stadijā parasti nav tipisku izpausmju un konkrēti simptomi parādās vēlāk.

Viens no tipiskākajiem plaušu vēža simptomiem ir nepārejošs un ilgstošs klepus, asiņu atklepošana, arī nogurums un neizskaidrojams svara zudums, ja netiek ievērotas speciālas diētas. Minētās pazīmes ne vienmēr nozīmē saslimšanu ar plaušu vēzi vai kādu citu vēža formu, bet jebkurā gadījumā neignorējiet tās un noteikti apmeklējiet ārstu.

Ikdienā uzmanība jāpievērš arī tam, vai nav pamanāmas asinis urīnā vai fēcēs, vai nav sabiezējumi krūtīs jeb ādas izmaiņas uz krūts, vai nav nedzīstoši, sāpīgi ādas bojājumi un vai nerodas problēmas urinējot – īpaši vīriešiem, jo tas var liecināt par prostatas vēža aizmetņiem. Tas ir visbiežāk sastopamais audzēju veids vīriešiem, un sākuma stadijās tas attīstās lēni un gandrīz bez simptomiem un jelkādām sāpēm.

3. Ķīmijterapija ir kaitīga

Atbilde: Daļējs mīts!

Ķīmijterapija ir toksiska terapija un rada blaknes, kas var atstāt arī paliekošas sekas uz veselību, taču pagaidām nav citu zāļu, kas iznīcinātu tikai vēža šūnas, atstājot neskartas organisma labās šūnas.

Ķīmijterapija ir ārstēšana ar spēcīgiem medikamentiem, kas iznīcina vēža šūnas.

Visbiežāk ar dūrienu vēnā ievada asinsritē toksiskus preparātus  un to aktīvās vielas sasniedz gandrīz visas ķermeņa daļas. Šie medikamenti iznīcina un bojā vēža šūnas, lai tās vairs nevarētu dalīties un augt, taču tie iedarbojas arī uz organisma labajām šūnām un tieši tas pacientam rada nevēlamas blaknes un uz laiku pasliktina dzīves kvalitāti.

Visvairāk tiek bojāti tieši tie audi, kuros dabiski ieprogrammēta strauja šūnu vairošanas – kaulu smadzenes (tajās veidojas visas asinsšūnas), matu saknes, gļotādas. Tāpēc pacientiem, kuri iziet ķīmijterapijas kursu, bieži izkrīt ķermeņa apmatojums – ne tikai mati uz galvas, bet arī uz rokām, kājām, uzacīm, skropstām, padusēm, kaunuma zonas. Taču pēc kursa beigšanas apmatojums ataug!

Ķīmijterapijas kursa laikā vai neilgi pēc tā rodas nespēks, veidojas mutes un rīkles gļotādu bojājumi, bieži var būt dažāda asiņošana un cilvēka organisms pakļauts dažādu infekciju riskam - baktēriju, vīrusu un sēnīšinfekcijām. Pēc kursa beigām šūnas aug un atgriežas normālā stāvoklī.

Šobrīd pieejami daudzi un dažādi medikamenti ķīmijterapijas blakņu profilaksei un ārstēšanai, tāpēc svarīgi par visu uzreiz informēt savu ārstu.

Tiesa - Latvijā ir ne mazums pacientu, kuri atsakās no ķīmijterapijas, taču jāņem vērā, ka pagaidām tādu zāļu, kas iznīcinātu tikai un vienīgi vēža šūnas, pasaulē nav un nav arī citu metožu, kā cīnīties ar ātri augošiem audzējiem.

4. Krūts vēzis attīstās tikai sievietēm

Atbilde: Mīts!

Ar krūts vēzi saslimst un nomirst arī vīrieši.

Šis ir viens no izplatītākajiem mītiem par vēzi!

Daudzi ir pārliecināti, ka krūts vēzis uz vīriešiem neattiecas, un 99 procentos gadījumu tā ir taisnība. Taču ar to saslimst un mirst arī vīrieši.

Pēc Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2017. gadā, krūts vēzis Latvijā diagnosticēts sešiem vīriešiem, bet miruši divi. Savukārt par 2018. gadā saslimušajiem datu vēl nav, taču zināms, ka pērn ar šo diagnozi Latvijā miruši trīs stiprā dzimuma pārstāvji.

Tāpat kā sievietēm, arī vīriešiem krūts vēža simptomi ir līdzīgi - veidojumi un sabiezējumi krūšu apvidū, tomēr, ja sievietes bieži to uztver kā trauksmes signālu, vīrieši parasti tos nesaista ar onkoloģisku saslimšanu. Līdz ar to novēloti meklē speciālistu palīdzību – pie ārsta dodas vien tad, kad slimība pamatīgi ielaista - piemēram, krūtsgals jau asiņo. Tāpēc arī vīriešiem ir jāpievērš uzmanība savu krūšu izskatam un veselībai!

5. Vēzis ir 21.gs. slimība un mūsdienu dzīvesveida rezultāts

Atbilde:  Mīts!

Pilnīgi noteikti tas tā nav! Audzēju paliekas atrastas pat dinozauru fosilijās, bet par medicīnas tēvu dēvētais Hipokrats krūts vēzi aprakstīja jau ap 460. gadu p.m.ē.

Vēža izpausmes un ārstēšanas metodes aprakstītas arī ēģiptiešu papirusos vairāk nekā 1000 gadu p.m.ē., bet jau minētais Hipokrats aprakstīja krūts vēzi kā slimību – tiesa, viņš to dēvēja par “krabi” ( sengrieķu - “karkinos”). Neviens nezina, kāpēc slimība Hipokratam raisīja asociāciju ar krabi, bet šis termins palika viņa darbos. Vēlāk romiešu ārsts Auls Kornēlijs Celzs, tulkojot Hipokrata rakstus, grieķu “krabi” kļūdaini tulkoja kā latīņu “vēzis” un tieši šis vārds nonāca arī visās Eiropas valodās. Bet fakts, ka onkoloģiskās slimības ir zināmas jau kopš senseniem laikiem.

Attīstoties medicīnai, arvien mazāk cilvēku agri mirst no citām slimībām, palielinās vidējais mūža ilgums un tas rada iespaidu, ka ar vēzi slimo arvien vairāk, jo onkoloģijas pacienti tomēr pārsvarā ir vecāka gadagājuma cilvēki.

Taisnība, ka agrāk (piemēram, padomju laikos) par vēzi vienkārši plaši nerunāja un diagnostika un ārstēšanas metodes bija ierobežotas. Ārsti pacientiem nereti pat neteica īsto diagnozi, bet, ja pateica, tad cilvēki bieži to slēpa, jo no vēža slimniekiem reizēm vairījās kā no spitālīgajiem.

Neskatoties uz to, ka mūsdienās Latvijā par onkoloģiskajām saslimšanām tiek runāts daudz,

sabiedrībā joprojām vērojama spēcīga vēža stigma, kas ietekmē cilvēku uzvedību un veicina kancerofobiju – paniskas bailes no vēža.

Patiesībai neatbilst arī apgalvojums, ka cilvēki, kuri ēd veselīgi, nesmēķē, ir fiziski aktīvi, neslimo ar vēzi. Ar perfektu dzīvesveidu par piektdaļu var samazināt riska faktorus saslimšanai ar vēzi, taču paliek 80%, kurus nevar ietekmēt – piemēram, ģenētiskie faktori un dzīves laikā uzkrātās mutācijas –  ar gadiem onkoloģisko saslimšanu risks pieaug.

Nav arī zinātnisku pierādījumu tam, ka mobilo telefonu un citu mūsdienu tehnoloģiju lietošana izraisītu vēzi.

Bet droši var apgalvot, ka smēķēšana būtiski palielina risku saslimt ar vēzi, taču smēķēšana un alkohola lietošana kopā rada lielāku vēža risku, nekā smēķēšana viena pati.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti