RAKSTA CEĻVEDIS:
Tereško skaidroja – jaunajā mēnesī savāktie augi ilgāk uzglabājas, par to liecina gadiem uzkrātā pieredze. "Nesabirst, nesaputekļojas, labāk izskatās. Piemēram, nātrīte. Ja vāc vecā mēnesī, viņa žāvējot paliek melna. Bet jaunā mēnesī viņa ir skaisti tumši, tumši zaļa," viņš paskaidroja.
Jau pavisam drīz ziedēs vilkābeles. Šobrīd gan vēl ir nedaudz par agru, taču Artūrs Tereško skaidroja, ka vilkābeļu ziedu ievākšanai nav jāgaida ziedoņa pilnbrieds.
"[Var vākt jau] tad, kad tikko parādās baltumiņi. Nevajag gaidīt, kad pilnīgi tur uzziedēs, ziedlapiņas birs," viņš sacīja, norādot, ka vilkābelei ir asumiņi un reizi pa reizei sanāk arī sadurties. Vācot vilkābeļu ziedus, būtiski kādus ziedus atstāt arī uz zara un nenovākt visu "pa pliko".
Tēju pagatavo, trīs līdz četras vilkābeļu ziedkopiņas aplejot ar glāzi karsta ūdens. Tēju var gatavot arī no neizžāvētiem augiem, jo, kā skaidroja fitoterapeits, žāvēšana ir konservācijas metode. Ja mēs varētu lietot visu svaigu, mēs lietotu svaigu.
Vilkābeļu ziedu tēja noder tad, ja ir sirds neirozes, ja sirds "ātri skrien", ja jauniem cilvēkiem ir spiešanas sajūta krūtīs stresa gadījumā. Tāpat, kā skaidroja speciālists, vilkābelei ir labs efekts, ja ir pastiprināta vairogdziedzera darbība, jo tieši vairogdziedzera hiperfunkcija izraisa paātrinātu sirdsdarbību.
Šobrīd Latvijā zied ievas, taču jābūt uzmanīgiem, tās nesot mājās. Ja nākamajā dienā sāp galva, labāk to nedarīt. Tereško atminējās kādu eksperimentu no mācību gadiem: "Mēs kādreiz taisījām bioloģijas stundā pētījumu. Nežēlīgu. Iemetām burciņā ar ievas ziediem pelīti, un viņa nabadzīte tomēr nobeidzās. Skolotāja lamāja mūs, bet tas bija eksperiments. Tāpēc ievas ziedus varbūt nevajag nest istabā, guļamistabā. Ja galva nesāp otrā dienā, tad nekas, tad jau viss labi."
Kad ievas ziedi izžūst, tie savu toksiskumu zaudē.
Ievu ziedu tēja palīdz gan pret gremošanas traucējumiem, gan tai ir spēcīga pretvīrusu iedarbība. Tomēr tā nav tēja lietošanai ikdienā. Tā var palīdzēt pie vīrusu infekcijām vai saaukstēšanās, kā arī samazināt galvassāpes.
Kamēr vairums dārzkopju savos dārzos cīnās ar gārsu, Tereško to sauc par izcilu nezāli un dodas gārsu savākt, izmantojot sirpi. Gārsa jāievāc, pirms tā sāk ziedēt.
Viņš paskaidroja: "Lapiņas ir vērtīgas tādēļ, ka labi uzvedas organismā. Bez kādām blakusparādībām. Var kā pārtikas produktu lietot. Bet ir novērots, ka pastiprina sāļu izvadīšanu, tieši tādu nevēlamu sāļu. Urīnskābes sāļi, kas izraisa podagru, simptomi – ka šīs locītavas īkšķi kājām un rokām sāk sāpēt. Vajag laicīgi [sākt lietot], kam ir uz to tendence. Kuram analīzēs palielināts urīnskābes daudzums, viņam jādzer gārsas tēja ikdienā kaut vai mēnesi."
Turklāt gārsas tēja nav vienīgais veids, kā šo nezāli lietot uzturā. Ja dobē ir pašvaki ar salātiem, mierīgi tos var aizstāt ar gārsu.
Pieneņu lapas un ziedi šobrīd ir otra ievācamā dārzniekiem tik nepatīkamā nezāle. Arī uz pieneņu pļavu Tereško dodas ar pamatīgo darbarīku – sirpi, kas paātrina ievākšanas procesu. Viņš skaidroja, ka ziedi no lapām jāvāc atsevišķi, jo ziedi mēdz pārvērsties pūkās.
Trīs pieneņu ziedi uz krūzīti verdoša ūdens uzlabos gremošanu un aizkuņģa dziedzera darbību. Savukārt pieneņu lapas var vākt visu gadu līdz pat salnām. Un tās var lietot ne tikai tējā, bet tāpat kā gārsu – arī salātos. Tereško padalījās ar vienu viltību lapiņu rūgtuma noņemšanai – tās jāaplej ar 10% sāls šķīduma jeb 10 gramiem sāls uz 100 mililitriem ūdens un jāpatur pusstunda. Pēc tam lapiņas nolej, noskalo, lai nebūtu par sāļu, un lieto uzturā.
Pirms pieneņu vai citu lapu žāvēšanas ārsts iesaka izmantot šķēres vai nazi un savākto sasmalcināt, jo tad tās krietni labāk žūst.
Viņš arī skaidroja, ka ievāktās tējas vislabāk ir žāvēt uz kokvilnas, gaisu caurlaidīga auduma, bet uzglabāt – stikla traukos, kas nav pilnībā noslēgti, vai arī papīra turzās. Nav ieteicams izmantot plastmasas maisiņus.
