Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par skolas ēdināšanas kvalitāti.
Ministru kabineta noteikumu grozījumos tika precizēts porcijas uzturvielu daudzums, kalorāža, tika palielināts augļu, dārzeņu un piena produktu daudzums atsevišķās vecuma grupās, ir iespēja piedāvāt veģetāru ēdienkarti. Ir iespējams dažādot ēdienkarti, pasniedzot kombināciju zupa un deserts, tā skaidro Veselības ministrijas pārstāve Inga Birzniece.
Enerģijas daudzums ēdienā tika mainīts, jo bija saņemti ziņojumi, ka skolās mazāko klašu bērni un bērnudārza bērni nespēj apēst porcijas. Veselības ministrija lūdza palīdzību speciālistiem izvērtēt normas, viņi uzskatīja, ka normas ir lielas bērnudārzā un mazākajās klasēs. Ministrija arī vērsās ar lūgumu Pasaules Veselības organizācijā, lai izvērtē jaunās izstrādnes, un saņēma starptautisku ekspertu slēdzienu, ka normu daudzums ir par lielu.
Minētie MK noteikumi neregulē porciju lielumu skolās, bet uzturvielu un ēdiena enerģētisko vērtību.
Neskatoties uz uzturvielu normu samazināšanos, produktu daudzums porcijā ir pat lielāks. Skolās gan izskan protests pret jauninājumu, ka drīkst būt zupa un deserts. Par to protestē gan skolēni, gan vecāki, skaidro ēdinātāju pārstāve Ilona Dreimana.
Jāatceras, ka uztura normas tiek attiecinātas uz komplekso ēdināšanu, ja skolēns neapēd ko no piedāvājuma, tad būs neapmierināts un nepaēdis.
Skolas medmāsa Antra Beķere novērojusi, ka ir maz tādu bērnu, kuri apēd visus ēdienus, daži pat neapēd pamatēdienu. Salātus ir gatavi ēst 30% bērnu. Mazie nesūdzas par ēdienu. No 5. līdz 9. klasei ir problēmas ar zupas ēšanu, bet vidusskolēni ēd visu piedāvājumu. Svarīgi vai bērns ir brokastojis, jo vairāk nekā puse no bērniem nebrokasto.
Vai skolas ēdienkarti var mainīt?
Drīkst mainīt, bet izmaiņām jāparādās ēdienkartē. Tas notiek reti, ja produkti nav piegādāti vai bijuši bojāti. Reizi nedēļā pirmsskolā paredzēta zivs, skolās tas nav obligāti.
Porciju lielumu diferencēšana
MK noteikumos nenosaka porcijas, bet uzturvielu un enerģijas daudzumu porcijā. Ja nepietiek ēdiena, sākotnēji jāvēršas pie skolas vadības. Vecākam ir tiesības vērsties pie skolas vadības, ja ir aizdomas, ka nav uzturvielu daudzums, kāds paredzēts, otrkārt, jāvēršas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Jāskatās katras izglītības iestādes ēdienkarte, lai saprastu, vai viss ir nepieciešams.
Ēdienu fotografēšana
Ēdienu fotografēšana ir ļoti nopietns darbs, bet arī nenopietni internetā klejo skolas ēdienu porciju fotogrāfijas. Iespējams, tas ir risinājums - fotografēt porcijas skolā, lai izbēgtu no neskaidrībām par to lielumu. Rīgas 45. vidusskolas medmāsa Antra Beķere stāsta, ka skolā kāda klases audzinātāja fotografēja pusdienu porcijas, lai bērna mammai parādītu, ka katru dienu pusdienās nav tikai makaroni, kā to apgalvo bērns. Ziepniekkalna pamatskolā fotografēt ēdienu ir aizliegts ar iekšējās kārtības noteikumiem - tā raidījumam rakstīja kāda klausītāja.
Ēdienu pagatavošanas kvalitāte
Bērni bieži sūdzas, ka ēdieni ir negaršīgi, “nesaprotami”, ar tādu salikumu, kā bērns nav ieradis ēst mājās. Veselības ministrija saņēmusi sūdzības, ka dažās mācību iestādēs ēdiens ir negaršīgs vai auksts. Iespējams, pie vainas ir pavāra profesionalitāte. Ir ieplānota skolu un bērnudārza pavāru apmācība. Pavārus nodrošina skolas ēdinātājs, par pavāru maiņu jārunā ar viņiem. Dažās skolās izvēlas pavārus, bet ar pavāriem ir problēma, jo darbs ir smags un algas nav lielas. Neskatoties uz šīm grūtībām, ēdinātāji cīnās par iespēju strādāt skolās. Veselības ministrija izstrādājusi paraugēdienkartes mazajām klasītēm, lai nerodas domstarpības par ēdienu kombinācijām.
Sūdzības PVD
Kopumā sūdzību skaits nav palielinājies par porcijas lielumu, bet galvenokārt sūdzības ir par ēdiena kvalitāti, informē PVD eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča. PVD izskata visas sūdzības, apmeklē skolas, pārbauda produktus un dokumentācijas, izvērtē, vai uzturs atbilst normām, ir silts, kāda ir garšas kvalitāte. Porciju lielumi nav noteikti, bet, lai nodrošinātu nepieciešamo uzturvērtību daudzumu, tad PVD pārbaudes laikā porcijas sver, lai pārliecinātos. Kārtējās pārbaudes PVD veic trīs reizes gadā. Ja ir sūdzības, tad pārbauda biežāk.