Latgalē organizē sarunu ciklu «Bērniem jāaug ģimenē»

Latgalē uzsākts sarunu cikls “Bērniem jāaug ģimenē”. Pasākumu organizē biedrība “Muna sāta”, kas dod mājas bērniem, kuri dažādu iemeslu dēļ savās bioloģiskajās ģimenēs nevar uzturēties. Pasākumā sarunājās par to, kas ir aizbildnis, adoptētājs un audžuģimene un kā par tādu kļūt.

Latgalē organizē sarunu ciklu «Bērniem jāaug ģimenē»Lāsma Zute

Marija Pupiņa ir audžuģimeņu biedrības „Muna sāta” vadītāja, tā ir biedrība, kas apvieno teju 60 audžuģimenes no Latgales. Viens no biedrības uzdevumiem ir atbalstīt ģimenes un sniegt informāciju gan jau esošajām audžuģimenēm, gan topošajām. Šis ir viens no projektiem, kas īstenots deinstitucionalizācijas pasākumā, piesaistot Eiropas Sociālā fonda līdzekļus.

“Ir ļoti daudz bērnu, kas ir ārpusģimenes aprūpē, un ir ļoti svarīgi viņiem nodrošināt ģimenisku vidi. Bērnam nav jāaug bērnunamā. Līdz trīs gadu vecumam vispār tā nedrīkstētu būt. Tieši tāpēc ir šīs projekts, lai mēs stāstītu cilvēkiem par šīm aprūpes formām, kā viņi var iegūt šo aprūpes formu, ar ko ir jāsāk,” stāsta Marija Pupiņa.

Marija Pupiņa ir audžumamma jau ar pieredzi. Ir gan izaudzinājusi, gan devusi uz laiku mājas siltumu un ģimenisku vidi bērniem, kuru bioloģiskie vecāki uz to brīdi nespēj to sniegt.

“Es esmu divu bērnu audžumamma, darbojos jau ļoti ilgi - kopš 2005.gada. Četrpadsmit gadu laikā man ģimenē ir bijuši 14 bērni, un seši no tiem ir atgriezušies savās bioloģiskajās ģimenēs. Ir arī adopcijas, esmu priecīga par to,” savā pieredzē dalās biedrības „Muna sāta” vadītāja.

Rēzeknē notika pirmais sarunu cikls “Bērniem jāaug ģimenē”, atnākušo skaits neliels – četri cilvēki, kuri nopietni izsver soli - kļūt par audžuģimeni, viesģimeni vai adoptētāju. Uzzināt papildu informāciju vēlējas arī Jeļena.

“Mēs pirms pieciem gadiem paņēmām puiku, viņš tagad mācās skolā 2. klasē. Un viņš mums ir viens, jo meitai jau ir 25 gadi. Viņš ir viens, mēs lielākoties dzīvojam laukos un tur nav bērnu. Un mēs apsveram domu, ka varbūt vēl kādu paņemt,” saka Jeļena.

Latgales ģimeņu atbalsta centrā Daugavpilī noslēgtas vienošanās ar 97 audžuģimenēm. Šī gada laikā desmit ģimenes izgājušas apmācības un ieguvušas audžuģimenes statusu.

Centra vadītāja Inese Upe atnākušajiem stāstīja, kā dot ģimenes siltumu bērniem, kuri palikuši bez mājām.

“Jebkurai personai, laulātajiem vai Latvijā var būt kopdzīves partneri, kas vēlas kļūt par audžuģimeni, adoptētāju, aizbildni (tā ir viena persona), ir jāizvērtē sevi. Labi, ja viņi vispirms atnāk uz kādu sarunu vakaru, pēcpusdienu kādā no 16 Latvijas atbalsta centriem, lai padomātu, parunātos, tad ir ceļš uz bāriņtiesu, medicīniskās formalitātes, izziņas no soda reģistra, psihiatra, narkologa, tad ir izpētes process pie psihologa,” skaidro Inese Upe.

Tāpat atbalsta centrs sniedz savu vērtējumu par ģimeni. Un tad notiek apmācības. Lēmums ir nopietni jāapdomā arī pašām ģimenēm. Situācijas ar bērniem nebūt nav vienkāršas, ir problēmas. Reizēm cilvēki šādās sarunās pārdomā. Un tas nav slikti, jo, pieņemot šādu lēmumu, nevar ļauties ilūzijām.

“Latvijas situācija ir tāda, ka cilvēki, kas nolemj par labu ārpusģimenes aprūpes procesam ģimeniskā vidē, viņiem jābūt gataviem, ka viņi ies pret straumi, ka viņi iemācīsies dzīvot vieni paši, uz sabiedrības atbalstu nav ko cerēt, drīzāk būs sabiedrības nosodījums, reizēm arī radinieku neizpratne. Tas būs problemātiski,” uzsver Inese Upe.

Tomēr pozitīvi ir tas, ka situācija mainās, cilvēki arvien vairāk aizdomājas par iespēju palīdzēt bērniem.

“Šobrīd salīdzinoši ar to, kad es pati kļuvu par audžuģimeni, no 2005.gada šī atsaucība ir kļuvusi daudz lielāka. Ir daudz kas mainījies, jo šobrīd ir tā, ka audžuģimenei maksā koeficientu par bērnu skaitu, un viņai ir sociālās garantijas, tas ļoti daudz, ko nozīmē, jo es uzskatu, ka tas ir darbs, 24/7. Ar bērniem jāstrādā, jo viņi nāk ar savu sociālo bagāžu,” saka audžumamma Marija Pupiņa.

Plānots, ka līdz 2020. gada beigām Latgalē notiks 12 šādi pasākumi, kuros aicināti tie, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par procesu un reāliem piemēriem no dzīves, kļūstot par audžuģimeni, viesģimeni, aizbildni vai adoptētāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti