Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" diskutē Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes lektore Alina Jofe-Bordjakovska; Latvijas Montesori asociācijas pārstāve, Montesori pirmsskolas izglītības iestādes un sākumskolas "Pētnieki" dibinātāja un vadītāja Jūlija Kezika; Montesori raidieraksta "Zanes par ikdienu ar bērniem" veidotāja (kopā ar Zani Baltgaili), mamma, kura mājās izmanto Montesori metodes, Zane Lepa, kā arī četru bērnu mamma ar 14 gadu pieredzi Montesori pedagoģijā un mājmācībā Evelīna Sproģe.
Kezika izceļ, ka Montesori pedagoģija izceļas ar vidi – viens no pamatiem – materiāli un iekārtojums, individuāla pieeja – Montesori klasē katrs dara ko savu, pedagoga loma ir atšķirīga no klasiskās pedagoģijas.
Sproģe piebilst, ka izmanto trīspakāpju lekciju un pedagoga veiktu bērna novērošanu.
Montesori pedagoģijā speciālists veic ilgu bērna novērošanu, kas ir ar lielāku iedziļināšanos, kā parasti tas ir klasiskajā pedagoģijā, akcentēja Jofe-Bordjakovska.
Lepa skaidro, ka audzināšanā viss sākas ar pirmo mirkli, kad bērns ienāk ģimenē, nepieciešamas bērniem piemērotas mēbeles, videi jābūt mierīgai, nepārbāztai, tas tālāk ved uz mācīšanos, koncentrēšanās spējām, ietekmē bērna veidošanos.
Kezika uzsver, ka mājās var nodarboties ar bērniem, izmantojot Montesori pedagoģijas principus, jo mājās ir pieejamas daudzas lietas, ko var praktiski paši mājās darīt. Tāpat daudzas lietas bērns var mācīties, dodoties dabā, kur ir krāsas un smaržas. Motivēts vecāks var atrast daudz dažādu ideju, kā darboties ar bērniem.
Ir izplatīts mīts, ka Montesori pedagoģija nav radoša, bet tā nav.
Bērns piedzimst pasaulē, kurā viss ir haoss, Montesori pedagoģija dod struktūru, soli pa solim parādot pasauli un darbības.
Montesori pedagoģijā uzskata, ka bērnam jāattīstās viņa individuālajā tempā, nav jāsteidzina. Tāpat Montesori pedagoģijā bērnam ir cita motivācija – darīt, mācīties, izzināt to, ko pats vēlas, kas interesē.
Pāreja no Montesori bērnudārza uz skolu, kur ir tradicionālā izglītība, bērnam nav problēma, jo bērni spēj ātri pieņemt jaunus noteikumus. Problēma var būt tā, ka nav tuva komunikācija ar skolotāju vai būs garlaicīgāk nekā bērnudārzā. Latvijas Montesori skolās ir citas struktūras, tur bērns nevar būt tik brīvs kā dārziņā, tomēr ir liela atšķirība no klasiskās pedagoģijas.
Pašreiz kinoteātros var noskatīties filmu par Mariju Montesori, kura aizsāka Montesori pedagoģiju. Filmas stāsts: 1900. gads. No Parīzes uz Romu dodas slavena kurtizāne Lilī, lai noslēptu savu meitiņu Tīnu, kas piedzimusi ar attīstības traucējumiem un kļuvusi par traucēkli savas mammas – iekārojamas kurtizānes – karjerai. Tur Lilī iepazīstas ar ārsti Mariju Montesori – sievieti, kura viena no pirmajām Itālijā ieguvusi medicīnisko izglītību. Jau vairākus gadus Marija strādā pie novatoriskas izglītības sistēmas bērniem ar fiziskiem vai garīgiem attīstības traucējumiem.
