Kad pie Zviedrijas parlamenta sāka regulāri protestēt 15 gadus vecā Grēta Tūnberga, pieprasot tūlītējas darbības klimata krīzes mazināšanai, viņu, protams, vērtēja dažādi. Arī kritiski. Tomēr viņas aktivitātes iedrošināja jau plašāku jauniešu kustību visā pasaulē, pulcējoties klimata streikos. Līdzīgas aktivitātes notika arī Latvijā.
Klīniskais un veselības psihologs Edgars Haritončenko raidījumā skaidro, ka "mums ir jādomā par vides jautājumiem, kā mūsu rīcība šodien ietekmēs vidi rītdien. Es nevaru teikt, ka jauniešu vidū šī tēma ir aktuāla."
Latvijā klimata pārmaiņas nav acīmredzamas un netieši ietekmē dzīvi. Austrālijā, Kanādā, kur lielie ugunsgrēki, ietekme ir lielāka un trauksme ir palielināta. Latvijā esam priviliģētā pozīcijā, tas neietekmē ikdienu. Taču lielā vētra un krusa vasarā rādīja, ka vide izmainās.
Par klimata pārmaiņām cilvēki ne vienmēr runā publiski, jo būs pretuzbrukumi. Vai mums ir pietiekami droša vide, lai runātu par emocijām, kas saistītas ar klimatu,
jautā psiholoģijas studente Ilze Jēče.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pētnieks Elgars Felcis ar kolēģiem no 2017. gada nodarbojas ar pētījumiem par klimata krīzi un vides daudzveidības problēmām. Pētījumos var salīdzināt dažādas vecumgrupas.
No vienas puses, saka – jaunieši apzinās vides problēmas, bet interese vidēji ir līdzīga vai zemāka nekā citām vecuma grupām. Ikdienas praksē citas vecuma grupas ir lielāki vides entuziasti nekā jaunieši,
pauž pētnieks.
"Es zinu, ka klimata problēma ir jārisina, to zina arī citi jaunieši, bet neko nedara, jo nav motivēti. Jaunieši nemaina savas rīcības ikdienā. Klimata skumjas un ekotrauksmi Latvijā izjust nevar, bet, skatoties notikumus citās valstīs, to var just," skaidroja Babītes vidusskolas 9. klases skolniece Patrīcija Rugāja.
Haritončenko uzsvēra, ka tā dēvētās klimata skumjas un ekotrauksme nozīmē nākotnes notikumus un ekoloģijas ietekmi uz dzīvi nākotnē. Latvijas kontekstā esam drošā vidē, bet var būt empātija par pasaulē notiekošo. Trauksme nav nekas slikts, tā ir nepieciešama, lai varētu rīkoties. Svarīgi, kā rīkojamies.
