Dienas ziņas

Veido ziedu kompozīciju pie Brīvības pieminekļa

Dienas ziņas

AP deputāti gandarīti par paveikto

Top stāstu sega Latvijai

Latvijas «stāstu segai» no ārzemēm saņemti vairāk nekā 100 auduma gabaliņu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Gatavošanās Latvijas simtgadei gan notiek ne tikai stādot kokus, bet arī īstenojot daudzas citas ambiciozas ieceres. Pērn rudenī muzejs “Latvieši pasaulē” aicināja ikvienu aiz dzimtenes robežām dzīvojošo tautieti atsūtīt paša darinātu fragmentu segai, kas Latvijai tiks dāvināta simtgades jubilejā. No vajadzīgajiem vismaz 500 fragmentiem muzejs jau saņēmis vairāk nekā simtu.

"Stāstu segu" Latvijas simtgadei darina tautieši no dažādām pasaules malām – tuvām un ļoti tālām. Doma ir caur nelielu auduma gabaliņu izstāstīt, kas cilvēku saista ar Latviju.

"Viņš ir pamatots uz anglo-amerikāņu "patchwork-quilt" jēdzienu, kad sievas sagrieza vecas drēbes vai arī kādu nozīmīgu kleitu – kristību vai kāzu – un sievietes nāca talkā un sašuva milzīgas segas," saka “Stāstu sega Latvijai” projekta vadītāja Aija Abens.

Taču netiek sagaidīts, ka katrs fragments būs izsmalcināts rokdarbs. Galvenais ir stāsts.

"Piemēram, Dainis Ruņģis no Austrālijas. Viņam ļoti saistās latvietība un jaunība it sevišķi ar zolītes spēli. Viņš ir salicis visas labākās zolītes kārtis, kādas var dabūt zolītes spēlētājs un pašas kārtis ir uzlicis uz sedziņas," norāda Abens.

Lai kuru fragmentu ņemtu rokās, katram ir savs stāsts.

"Piemēram, te ir fotogrāfijas izmantotas. Šis kvadrātiņš nāk no Kanādas. Viņa ir precējusies ar latvieti un viņai ir ļoti mīļa Latvija, un te ir atzīmēta jubileja. Un viņa arī savā stāstā par šo kvadrātiņu pieminēja, ka tā odere ir gatavota no vīra vecmāmiņas linu dvieļa, kas tika aizvests no Latvijas prom, kad viņa gāja bēgļu gaitās, un tagad tas dvielis ir atgriezies Latvijā šinī segas kvadrātiņā," norāda projekta vadītāja.

"Ir tik daudz interesantu – it sevišķi no maziem bērniem, no skolas bērniem. Piemēram, viens puisītis ir rakstījis, ka viņam patīk ezīši. Viņš ir uztaisījis savu ezīti, un, kad viņš brauc uz Latviju, viņš mīl meklēt ezīšus," atzīst muzeja “Latvieši pasaulē” pārstāve Kristīne Jansone.

Tieši sirsnīgo stāstu un ideju pārsteidzošās dažādības dēļ, ikreiz saņemot jaunu sūtījumu, ir liels azarts to vērt vaļā, stāsta muzeja “Latvieši pasaulē” pārstāve Jansone.

"Tāds iespaidīgākais tehnikas un stāsta ziņā ir no Amerikas sūtīts, kura autore ir Daina Taimiņa. Viņa ir Kornelas universitātes profesore. Viņa pasaulē kļuvusi slavena ar to, ka hiperboliskās plaknes viņa skaidro ar saviem tamborējumiem, un palīdz to labāk saprast studentiem ar saviem rokdarbiem. Un viena šī hiperboliskā plakne vai vairākas ir apvienotas šajā kvadrātiņā kā Latvijas karogs," teica Jansone.

Projektam ir arī "Facebook" lapa, kur publicē atsūtīto darbu foto, un nereti cilvēki komentāros apmainās domām un atmiņām.

'"Piemēram, vakardien ieliku šo darbiņu, ko ir atsūtījusi viena sieviete no Igaunijas. Te ir dzīvības koks, mīlestība, kas viņu aizvedusi uz Igauniju dzīvot Tallinā un atslēga, kas ir kā kods latviskajai dzīvesziņai un latviskajam, ko nodot saviem bērniem. Šis bija nopublicēts vakardien un jau bija komentāri no vienas citas kundzes, kas arī piedalījusies, ka viņai arī ļoti līdzīgs stāsts. Tas ir līdzīgs arī Agneses stāstam par to, ka cilvēks sirdī vienmēr dzīvo Latvijā, bet dažādu apstākļu dēļ viņa fiziskā vieta ir kāda cita valsts," norāda Jansone.

Lai "Stāstu segā" būtu pārstāvēta visa pasaule, vēl jāsarosās latviešiem Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā. Segas fragmentus gaidīs līdz augusta beigās. Rudenī sāksies pašas segas šūšana, lai jau nākamā gada janvārī stāstu sega Latvijai varētu sākt ceļojumu pa visu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti