Sestdienas pievakarē ar aptuveni desmit minūšu starpību pa vienai iedegs 12 profesionālu skulptoru, dizaineru un arhitektu no siena un kokmateriāliem veidotas skulptūras. Skatītajiem par drošību neesot jāuztraucas.
Uguns skulptūru veidošana neapšaubāmi populārāka esot ziemeļu mākslinieku vidū. To skaidro ar ziemeļu nāciju īpašajām attiecībām ar uguns stihiju kā gaismas un siltuma nesēju. Par pasaules čempiona godu cīnīsies igauņi, lietuvieši, zviedri, somi, no sala nobijušies un dalību atteikuši korejieši. Tālākie čempionāta dalībnieki atbraukuši no Austrālijas. Tiesa, tēvs un dēls Ceberi ir trimdas latvieši, viņi ugunsskulptūrā rādīs ainu no aborigēnu mitoloģijas.
Skulptūru maksimālais augstums ir seši metri. Dalībnieki skulptūras veido no vienkāršiem materiāliem – siena un brusām. Balvas saņems tikai pirmās trīs vietas. Tālab sacensības gars vēl jo jūtamāks. Taču pārmērības nav gaidāmas.
Sešu metru skulptūrām ir paredzēta no 60 metriem uz augšu drošības zona. Liela cilvēku skaita gadījumā un, ja vējš pūtīs prom no krasta, tad zona tiks palielināta vai samazināta,” par drošības apsvērumiem stāsta uguns skulptūru čempionāta rīkotājs Reinis Druvietis. „Šeit ir visi atbildīgie dienesti.”
„Tā ir mirkļa māksla, kas jāvēro klātesot,” uzskata uguns skulptūru mākslinieciskās kvalitātes uzraugs Gunnars Karls Nilsons. „To var saglabāt tikai atmiņā. Filmēts vai fotografēts materiāls nav tik iespaidīgs. Līdzīgi kā teātra izrāde, kad tā beidzas, tā beidzas, otrreiz nevar sanākt tāda pati skulptūra vai identiska izrāde.”
Izraugoties pasaules labāko uguns skulptoru, žūrija vērtēs, kā māksliniekiem izdevies radīt trīsdimensiju uguns zīmējumu, dinamiku, intensitāti un attīstību.
Pirmo skulptūru aizdegs sestdien, puspiecos vakarā.
