Muzeja veidotāji atzīst, ka idejas smēlušies no dažādiem muzejiem Eiropā.
Senatnes elpa skaņās, attēlos un stāstos – šādas sajūtas pārņem, pārkāpjot nesen atklātā dzīvā muzeja “Senais Kuldīgas stāsts” durvis. Lai šķistu, ka esi daļa no apkārtējās vides, kurā viss dzīvo un elpo, ekspozīcijas izveidē pieaicināti gan leļļu, gan skaņas, gan hologrammu meistari.
Ideja par šāda muzeja radīšanu uzņēmumam “Goldingen Train” radusies pirms vairākiem gadiem.
Muzeja vadītāja Kristīne Kārkliņa stāstīja, ka, ceļojot pa Eiropu, likās, ka Kuldīgā arī vajag līdzīgu muzeju, Eiropā gan ir tādi moku muzeji, “mēs domājām tādu dzīvāku, vairākus gadus slīpējām un izveidojām”.
Senais Kuldīgas stāsts tiek izstāstīts septiņās istabās par laikaposmu no 13.gadsimta līdz pat mūsdienām. Te ir gan mēra telpa, gan hercoga Jēkaba valdīšanas laika posms, tāpat iespējams izjust ceļojumu uz Tobāgo.
Viena no muzeja gidēm Kristīne Afanasjeva stāstīja, ka nereti cilvēki pārsteigti par nežēlīgajiem soda veidiem – ieslēgšanu siekstā, pakāršanu un pakārt par pārkāpumu varēja arī dzīvniekus, piemēram, cūku, ja tā izpostījusi kaimiņu dārzu.
“Tajos laikos kasti izmantoja arī kā soda mēru, ja cilvēks sūdzējās, ka negrib iet uz dabu, tad ieslēdza kastē bez ēdiena, ūdens, labierīcībām, cilvēks nekurnēja, labāk gāja uz darbu,” stāstīja muzeja gide Kristīne Afanasjeva.
Lai izveidotu šo muzeju un tā radītu ne tikai jaunu tūrisma produktu, bet arī jaunu muzeja koncepciju, uzņēmums “Goldingen train” projektā “Interaktīva viduslaiku muzeja izveide Kuldīgā ” piesaistījis arī Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumu. Jau par iecienītu tūristu izklaidi kļuvis uzņēmuma pirms dažiem gadiem izveidotais tūristu vilcieniņš.
