Ja darba devējs neizmaksā algu un izskatās, ka nemaz negrasās to darīt, pirmais solis ir vērsties Valsts darba inspekcijā.
Pērn Valsts darba inspekcija izskatījusi aptuveni 1500 sūdzības, kas saistīti ar darba samaksas jautājumiem.
Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja pienākumu izpildītāja Inese Erta skaidro, ka gadījumos, kad “nav strīda par darba samaksu, par cipariem, tad mēs izdodam rīkojumu darba devējam veikt izmaksas”.
“Mēs rīkojuma izpildi uzraugām un, ja viņš nepilda, tad mēs to nosūtam tiesu izpildītājam naudas piedziņai,” saka Erta.
Šādi rīkojumi gan tiek izrakstīti reti, jo pārsvarā darba devējs un ņēmējs strīdas par to, cik tad īsti ir jāizmaksā, kas savukārt noved pie daudz ilgāka risinājuma, jādodas uz tiesu.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (LBAS) stāsta, ka ceļš uz neizmaksātās algas saņemšanu var izrādīties garš un dārgs, sevišķi gadījumos, ja uzņēmums ir pieteicis maksātnespēju.
LABS jurists Kaspars Rācenājs atzīst, ka “šādās situācijās Valsts darba inspekcija, visticamāk, nespēs panākt risinājumu, jo visbiežāk šādās situācijās darba devējs nesadarbojas un nekādas atbildes nesniedz”.
“Vienīgais, ko darbinieki var darīt, ir vērsties ar prasību tiesā,” saka Rācenājs.
No vienas puses, lai nodrošinātos, ka uzņēmējs pēc tiesas procesa tiešām izmaksās darba algas, nevis tiesāšanās laikā būs bankrotējis, prātīgs risinājums būtu darbiniekiem tiesā pieteikt uzņēmuma maksātnespēju.
“Tomēr šāda situācija ir darbiniekam neizdevīga, jo ir jāsamaksā valsts nodeva, otrkārt, jāmaksā ir arī maksātnespējas depozīts,” skaidro Rācenājs.
Tas varētu izmaksāt aptuveni 1000 eiro. No nodevas iemaksas tiesa cilvēku var atbrīvot, ja darbinieks pierāda, ka šo summu samaksāt nevar, savukārt no depozīta apmaksas tiesa var atbrīvot, tad, ja darbinieks tiesā jau iepriekš ir pierādījis, ka darba devējs ir parādā.
Tādējādi lētāk ir vienkārši vērsties tiesā un pieprasīt izmaksāt algu, riskējot, ka tiesas procesa laikā darba devējs bankrotē un tā konti ir tukši, ja vien tiesa tos nav apķīlājusi. Sliktākajā gadījumā algu varēs piedzīt tikai daļēji no speciāli izveidota garantiju fonda.
“Garantiju fondam ir ierobežojums. No tā tiek maksāts maksimums trīs darba algas ierobežotā apmērā. Par katru mēnesi darbinieks var saņemt maksimums minimālo algu, respektīvi 370 eiro par katru mēnesi,” stāsta Rācenājs.
No šīs summas vēl būs jāaprēķina advokāta pakalpojumu izmaksas. Turklāt, lai darbinieks tiesā varētu atgūt neizmaksāto algu, nepieciešami pierādījumi, ka alga konkrētajā laika periodā tiešām ir nopelnīta, bet nav tikusi izmaksāta.
Tādējādi, neizmaksātās algas piedzīšana Latvijā ir visai sarežģīts un par dārgs process. Eksperti atzīst, ka parasti jau divu algu neizmaksāšana liecina, ka uzņēmumam varētu būt maksātnespējas problēmas un jo ātrāk cilvēki uzsāks algas piedziņu procesu, nevis klausīsies darba devēja solījumos, jo labāk.
