No pamatiem līdz jumtam

No pamatiem līdz jumtam 09.05.2022.

No pamatiem līdz jumtam

No pamatiem līdz jumtam 23.05.2022.

No pamatiem līdz jumtam 16.05.2022.

Kā labāk siltināt vecu ķieģeļu ēku. Atbild būveksperts

Domājot par ēku siltināšanu, svarīgi saprast, vai ēkā starp ķieģeļiem ir izveidota gaisa šķirkārta. Ja tāda ir, ēku iespējams siltināt tikai no iekšpuses ar materiālu, kas veidots uz koka bāzes. Ja ziemā ar šādu siltinājumu ir par maz, sprauga jāaizpilda un ēka jāsiltina arī no ārpuses ar 10 centimetru akmens vai stikla vati, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" skaidroja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.

Raidījuma klausītājs Intars jautāja: "1890. gadā celta ķieģeļu māja. Kā labāk siltināt šādu māju? No iekšas vai no ārpuses? Mans variants būtu siltināt ar pieciem centimetriem no iekšpuses un tad skatīties, ja ir vēl lieli siltuma zudumi, tad vēl siltināt ar 10 centimetriem putupolistirola no ārpuses. Kāda ir veicamo darbu secība? Kādus materiālus izmantot?"

Biršs norādīja, ka šajā situācijā nepieciešams vairāk informācijas par to, vai ēkas sienas veidotas no divarpus ķieģeļiem vai trim. Vēl svarīgāk ir noskaidrot, vai ēkai nav gaisa šķirkārtas. 

"Ja viņai ir gaisa šķirkārta, tad ir iespēja siltināt tikai no iekšpuses, ja nav šķirkārtas, var siltināt gan no iekšpuses, gan ārpuses, un no ārpuses vienmēr skaitās it kā labāk, jo ir vienkāršāk, nav jādomā ne par kādām plēvēm, un labāk ir uzreiz neļaut sienai salt," viņš skaidroja. 

No pamatiem līdz jumtam

Latvijas Radio 2 raidījumā  "No pamatiem līdz jumtam"  tehnisko zinātņu doktors, būveksperts Juris Biršs katru nedēļu sniedz padomus un atbild uz klausītāju jautājumiem par būvniecību, celtniecību un remontdarbiem.

Uzdodiet savu jautājumu, rakstot uz e-pastu [email protected] vai iesūtot to Latvijas Radio 2 mājaslapā!

Ēterā raidījums dzirdams pirmdienās no pulksten 19.05 līdz 19.35, savukārt  arhīvā to var noklausīties jebkurā laikā.

To vai, šāda gaisa šķirkārta ir, var noskaidrot, izņemot vienu loga rāmi un apskatoties, vai šī sprauga ir, kā arī – cik tā ir liela. 

"Ja no iekšpuses siltinām, tad ar siltumizolācijas materiālu, kas ir veidots uz koka materiāla bāzes, tātad mīkstās kokšķiedru plātnes, tās varētu būt skaidu plāksnes, kaut kāds kartons un tā tālāk," uzsvēra Biršs. 

Klausītāja pieminētais putupolistirols, siltinot ēku no iekšpuses, ir kaitīgs tās iedzīvotājiem un palielina uguns nedrošības risku, viņš skaidroja. 

Ja siena ir plānāka par 52 centimetriem, kas apmēram atbilst divarpus ķieģeļiem, no iekšpuses vajadzētu veidot siltinājumu vismaz vienas mīkstās kokšķiedru plāksnes biezumā, kas ir divarpus centimetri, vai labāk izmantot divas plāksnes. Tādā gadījumā tie ir pieci centimetri, Biršs skaidroja.

Ja ziemas sezonā novērots, ka ar siltinājumu no iekšpuses ir par maz, tad gaisa šķirkārta jāaizpilda un ēka no ārpuses jāsiltina ar 10 centimetru akmens vai stikla vati. Arī no ārpuses ēku siltināt ar putupolistirolu nav ieteicams, norādīja Biršs. 

 

"No pamatiem līdz jumtam"

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt