"1938. gadā celta divstāvu koka ēka ar ķieģeļu apdari, vidū gaisa sprauga. Dzīvoklis auksts, radiatori nespēj piesildīt. Viena ir ārsiena, otra kāpņu telpas mūra siena. Kā un ar ko dzīvokli siltināt no iekšpuses? Vai var un vajag aizpildīt gaisa spraugu? Vai jāsiltina visa māja vai tikai viens dzīvoklis?" vaicāja raidījuma klausītāja Irēna.
Šī ir tipiska situācija, ar kuru Latvijā saskaras ļoti daudzi iedzīvotāji, atzina Biršs.
"Ar ķieģeļiem aplikta koka māja – tas ir ļoti raksturīgs būves veids padomju valdīšanas laikos.
Visiem, kas spēja kaut cik sakrāt, nebija nekādu īpašo siltumizolācijas materiālu, tāpēc centās mājas siltināt pēc fizikas – vairāk konstruktīvi," skaidroja Biršs.
No pamatiem līdz jumtam
Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" tehnisko zinātņu doktors, būveksperts Juris Biršs katru nedēļu sniedz padomus un atbild uz klausītāju jautājumiem par būvniecību, celtniecību un remontdarbiem.
Uzdodiet savu jautājumu, rakstot uz e-pastu [email protected] vai iesūtot to Latvijas Radio 2 mājaslapā!
Ēterā raidījums dzirdams pirmdienās no pulksten 19.05 līdz 19.35, savukārt arhīvā to var noklausīties jebkurā laikā.
Siltināšana tika veikta, izmantojot gaisu kā siltumizolācijas materiālu. Ja ēkas ar gaisa spraugu saglabājušās līdz mūsdienām, teorētiski ir iespējami divi varianti.
"Vai nu gaisa sprauga ir noslēgta, un tātad visa šī gaisa sistēma iekšpusē ir nobloķēta, un tādā gadījumā ēka ir auksta un slapja. Otrs gadījums, ja tā ir vaļā, notiek nepārtraukta gaisa plūsma – tādā gadījumā māja ir tikai auksta. Jebkurā gadījumā kaut kas ir jādara," atzina Biršs.
Ir tikai viens veids, kā tikt galā ar šo situāciju – siltināt ēku no iekšpuses, uzskata Biršs. Ja ēka tiks siltināta no ārpuses, no tā nebūs nekādas jēgas.
"Siltināt var tikai no iekšpuses. Ar ko siltināt? Lai nevajadzētu likt tvaika izolācijas plēvi siltajā pusē, tas ir iekšpusē, mēs izvēlamies noteikti uz koka bāzes veidotu siltumizolācijas materiālus – mīkstās kokšķiedru plātnes, eko vati, kūdras vati, lina vati, kaņepju vati un tā tālāk. Visi ir ļoti labi materiāli, diezgan padārgi, bet tie tiešām ar ekoloģiju ir vistuvāk saistītie materiāli," norādīja Biršs.
Siltinājumam jābūt vismaz piecu centimetru biezumā. Būveksperts atgādināja – izvēloties siltināt ar minerālvati, būs nepieciešama tvaika izolācijas plēve. Taču tas nav vēlams, jo tad mājā var veidoties mitrums.
"Kas attiecas uz gaisa spraugu, tad, siltinot no iekšpuses, teorētiski to var arī nesiltināt, bet tas nozīmē, ka vajadzēs lielāku siltumizolācijas slāni.
Tāpēc jebkurā gadījumā optimāls variants ir aizpildīt gaisa spraugu ar kādu no siltumizolācijas materiāliem," ieteica Biršs.
Gaisa spraugu aizpildīt var ar dažādiem materiāliem, piemēram, eko vati, keramzīta vai cita materiāla granulām, kas paredzētas šādam darbam. Materiāla izvēle, visticamāk, būs atkarīga no gaisa spraugas platuma.
"Vai jāsiltina visa māja vai tikai viens dzīvoklis? Ideālajā gadījumā siltinām visu māju, bet piespiestos apstākļos var siltināt arī tikai vienu dzīvokli, kur jūtam nepieciešamību. Siltināšanas sistēmās svarīgs ir viss. Pat tad, ja nosiltinām tikai vienu sienu, tas paceļ kopējo siltuma efektivitāti – ne sevišķi, bet mēs kaut ko jau jūtam," norādīja Biršs.
