ĪSUMĀ:
- Sabiedrības novecošanās ir aktuāla problēma gan Latvijā, gan visā Eiropā, tāpēc liela nozīme ir senioru mūžizglītībai.
- Gan pasaulē, gan Latvijā darbojas organizācijas, kas specializējas senioru mūžizglītošanā.
- Pasaulē ir piemēri, kad seniorus mēģina iesaistīt darba tirgū, Latvijā uzsvars uz socializēšanos, kustību un noderīgā apgūšanu.
- Krāslavas Senioru skola, kas dibināta 2015. gadā, ir pirmā šāda veida iestāde Latvijā un darbojas ar mērķi iesaistīt seniorus sociālajā dzīvē.
- Senioru skolas piedāvā teorētiskas lekcijas, mākslas un rokdarbu nodarbības, kā arī iespēju vienoties fiziskās aktivitātēs.
- Speciāliste atzīmē – liela nozīme ir medijpratībai un digitālo prasmju apguvei, lai seniori varētu kritiski vērtēt informāciju medijos un internetā.
- Senioru mūžizglītības programmas palīdz mazināt vientulību un veicina socializāciju, kas ir būtiski vecāka gadagājuma cilvēku labbūtībai.
- Valstīs ar attīstītu senioru izglītības sistēmu ir novērota pozitīva ietekme uz senioru veselību un dzīves kvalitāti.
- Eksperte norāda, ka tas ir arī veids, kā aizkavēt neirodeģeneratīvu slimību attīstību un ietaupīt valstij naudu to ārstēšanai.
Pasaulē jau izsenis darbojas dažādas iestādes, kas senioriem turpina nodrošināt izglītību, attīstību un praktiskas iemaņas. Tā, piemēram, Japānā kopš 60. gadu noslēguma darbojas Inami koledža (Inamino Gakuen), kas senioriem piedāvā apgūt tādus priekšmetus kā dārzkopību, veselības pārvaldību, kultūras studijas un keramiku. Vēl viens piemērs ir senioru klubi, kas darbojas vietējās kopienās un koncentrējas galvenokārt uz attiecību veidošanu, brīvprātīgo darbu, paaudžu apmaiņu un mācību aktivitātēm. Tomēr Japānā liela nozīme tiek piešķirta profesionālās attīstības iespējām, proti, senioru atgriešanai darba tirgū. No Japānas neatpaliek arī Singapūra, kur senioriem piedāvā iespēju apmeklēt Nacionālo Sudraba akadēmiju (National Silver Academy). Apkopojot dažādu universitāšu, augstskolu, iestāžu un organizāciju izstrādātos vairāk nekā 1000 kursus, akadēmija sniedz plašu mācību iespēju klāstu ikvienam, kas vecāks par 50 gadiem.
Arī Latvijas senioriem ir iespējas piedalīties dažāda veida lekcijās un nodarbēs. Lai gan mūsu seniori šobrīd nav iekļauti mūžizglītības sistēmā, Latvijā darbojas starptautisks un apjomīgs projekts "Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs" jeb tā dēvētā Trešās paaudzes universitāte, arī U3A (The University of the Third Age), ko Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma programmā realizē biedrība "Vidusdaugavas NVO centrs" kopā ar vēl pieciem partneriem no visas Latvijas: "Latvijas senioru kopienu apvienība" Rīgā, "Kuldīgas Senioru skola", "Ikšķiles senioru skola" un "Baltā māja" Līvānos. Trešās paaudzes universitātes galvenie mērķi ir iesaistīt seniorus sociālajā dzīvē, stiprināt viņu veselību, kliedēt vientulību un sociālo izolētību. Šādas mācību programmas ietver tādus kursus kā datorapmācību, tiesību zinības un finanšu prasmes, veselīga uztura pamatus, svešvalodas apguvi sarunvalodas līmenī, dejas, kordziedāšanu, rokdarbus.
Pirmā skola senioriem Latvijā – Krāslavas Senioru skola
Kā U3A priekštecis Latvijā uzskatāma Krāslavas Senioru skola, kas durvis vēra 2015. gadā. Tā ir pirmā šāda veida skola Latvijā, kas savas nodarbības regulāri aizvada Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā. Salīdzinot situāciju 2015. gadā un tagad, Krāslavas Senioru skola dibinātāja un U3A tīkla izveides projekta vadošā eksperte Tatjana Azamatova norāda, ka ir mainījusies sabiedrības attieksme: "Toreiz nodarbības piedāvājām kopā ar sociālo psihologu Raimondu Lazdu. Sākumā bija liela skepse gan no pašvaldības puses, gan senioriem. Sākām pamazām piedāvāt interesantas un aktuālas tēmas, kuras pielāgojām tieši senioriem, jo vecumā kognitīvās spējas palēninās." Eksperte norāda, ka svarīgs uzdevums bija iegūt uzticību, nodrošināt pastāvību, regularitāti un drošu vidi: "Pamazām, strādājot ar formām un tēmām, ieguvām uzticību. Mums ir daudzkulturāla vide, runājam divās valodās. Tas mazina spriedzi senioriem, jo viņi var paļauties, ka viss būs iztulkots un skaidri saprotams." Azamatova kā nozīmīgu izceļ arī bibliotēkas atbalstu: "Bibliotēkas direktore Valentīna Magidas uzreiz novērtēja un atbalstīja šo ideju. Jau devīto sezonu rit sadarbība, mums piedāvāta ļoti laba telpa, kas pieejama [dalībniekiem] ar kustību ierobežojumiem, labierīcības ir ļoti tuvu."
Svarīgi, ka šādas Senioru skolas darbojas ne vien Krāslavā, bet arī Kuldīgā, Ikšķilē, Jēkabpilī, Līvānos, Rīgā un Siguldā, tagad jau arī Ķeipenē. Savukārt Jelgavā, Mālpilī, Siguldā un Rīgā darbību uzsākušas Senioru universitātes, kas ir Portugāles Trešās paaudzes universitāšu tīkla RUTIS dalībnieki. Lai arī Senioru skolas savstarpēji nesaskaņo nodarbību saturu, to forma un ideja ir vienota, turklāt skolas nepārtraukti uztur savstarpēju komunikāciju.
"Mūsu kustībai attīstoties pa visu Latviju, ieguvām citu statusu – neesam eksperiments, bet gan viena no skolām,"
norāda Azamatova.
Tomēr šis gads nācis ar pārmaiņām: "Šogad mums nav katram atsevišķa skola vai kāda cita iniciatīvas grupa, bet esam apvienojušies Trešās paaudzes universitātes projektā. Tas vērsts uz to, lai mazās iniciatīvas būtu apvienotas vienā tīklā, kam veidosim jumta organizāciju, lai regulētu darbību un nodrošinātu pieredzes apmaiņu. Projekta tagadējā posmā mācāmies no citām valstīm – rudenī bijām Polijā, Portugālē, tagad viesosimies Lietuvā, un vēl viens brauciens plānots uz Igauniju. Kāpēc šīs četras valstis? Tur ir ļoti labi attīstīta senioru mūžizglītības sistēma," stāsta eksperte.
Ko piedāvā Senioru skola?
Ārzemju pieredze Krāslavas Senioru skolas izveidotājai parādīja, ka iedalās trīs galvenie nodarbību virzieni, kas jāpiedāvā senioriem – pirmais ir teorētiskas lekcijas par sociāli svarīgām un praktiski noderīgām tēmām, otrais ir māksla un rokdarbi, bet trešais virziens ir fiziskās aktivitātes.
"Piemēram, mums ir nodarbības par globalizāciju – personīgi skaidroju, kas tas ir, kādēļ tas ir normāli un no tā nav jābaidās. Pēc mediju reportāžām senioriem liekas, ka tas ir drauds, bet mēs skaidrojam, ka tā ir normāla parādība, kas labs, kas slikts un kā to risināt. Mums ir bijis arī zinātniski populāru lekciju cikls par pārtikas vēsturi, bet 8. marta periodā runājām par feminismu – kas tas ir un kādēļ no tā esam ieguvuši vairāk, nekā zaudējuši. Bieži pie mums nāk dažādu specialitāšu ārsti ar lekcijām, piemēram, nesen bija tikšanās ar ārstu podologu par pēdu veselību," stāsta Tatjana Azamatova.
Viena daļa no senioru skolas mācību programmas ir rokdarbi, piemēram, skola ir piesaistījusi mākslinieci, kura brīvprātīgi nodrošina origami nodarbības. Tas attīsta telpisko domāšanu, ir pietiekami sarežģīti, lai nāktos piepūlēties, bet beigās sanāk kaut kas skaists, ko parādīt citiem.
"Radošs process aktivizē cilvēka smadzeņu darbību un emocijas. Var būt keramika, zīmēšana, jebkurš mākslas veids," saka Azamatova.
Tāpat tiek iekļauts sports un fiziskās aktivitātes, kas palīdz uzturēt smadzeņu darbību. Fiziskās nodarbes nereti tiek apvienotas ar zināšanu ieguvi, piemēram, pļavas augu izzināšanu.
Azamatova stāsta, ka tagad īpaši aktuālas ir medijpratība un digitālās prasmes, kuras ir kritiski nepieciešamas: "Mums šogad paralēli noritēja veseli divi kursi par medijpartību. Seniori tic visam, kas ir medijos un internetā. Mūsu uzdevums ir brīdināt par viltus informāciju un likt to pārbaudīt." Taču skolas dalībniekiem vislabāk patīk nodarbības par veselību, arī psiholoģiju.
Jautāta par nākotnes plāniem, Tatjana Azamatova norāda, ka apsver ieviest dalības maksu: "Ilgu laiku strādājām brīvprātīgi no biedrības, ja bija projekti, darbs tika apmaksāts. Kopumā šis ir mans labdarības veids. Tomēr pēc citu valstu pieredzes redzam – ja seniori maksā kaut simbolisku maksu, rodas pienākuma izjūta uz nodarbībām arī nākt."
Darbs vai personīgi iemesli?
Ir valstis – kā Japāna –, kuru mērķis ar senioru mūžizglītību ir atgriezt šos sabiedrības pārstāvjus darba tirgū, taču ne vienmēr senioru mācību iestādes cer dalībniekus noturēt vai atgriezt darbā. "Latvijā ir pieņemts uz mūžizglītību skatīties tikai darba tirgus vajadzībām, bet mēs cenšamies to mainīt un panākt, lai izglītības iespējas būtu nodrošinātas visa mūža garumā, tai skaitā arī pēc aiziešanas pensijā," norāda Azamatova. Liela daļa vecāka gadagājuma cilvēku no šīs iespējas cer gūt prieku un sociālo kontaktu. Arī Irēna Grundāne, kura Krāslavas Senioru skolu apmeklē jau trešo gadu, to dara lielākoties sociālu iemeslu dēļ: "Uz nodarbībām nāku, lai man būtu jautrāk, lai uzzinātu kaut ko jaunu un man būtu vairāk draugu." Ja Krāslavā netiktu piedāvātas šādas iespējas, Irēnas kundze nodotos pastaigām vai grāmatu lasīšanai, tomēr neslēpj, ka vislabprātāk pavada laiku nodarbībās. Tāpat viņa noteikti iesaka apmeklēt Senioru skolu arī citiem.
Krāslavas Senioru skolas katru nodarbību apmeklē 20 dalībnieki, bet kopskaits pārsniedz 50. Lai arī skolai izveidots sociālās tīklošanas vietnes "Facebook" konts, kurā sākotnēji tika publicēta aktuālākā informācija, šobrīd ar dalībniekiem lielākoties tiek komunicēts lietotnē "WhatsApp", kur izveidota kopīga grupa. Interesentiem Krāslavas Senioru skolai ir iespējams pieteikties, zvanot pa tālruni, kas norādīts skolas "Facebook" kontā.
Kādēļ to vajag?
Tatjana Azamatova izdala trīs pamata iemeslus, kādēļ šādu pakalpojumu nodrošināšana senioriem ir īpaši svarīga. Pirmkārt, viņa norāda, ka nepieciešams atjaunot zināšanas: "Arvien lielāka sabiedrības daļa ir vecumā 65+. Ja mūsu sabiedrībā ir arvien vairāk cilvēku, kuri izglītību ieguva pirms 50 gadiem, viņu zināšanas ir novecojušas. Mūsdienu pasaule mainās tik strauji – viņiem vismaz jāatjauno zināšanas un idejas, uz kurām balstās dzīve."
Otrkārt, tas palīdz mazināt vientulību un socializē seniorus: "Statistiski redzam, ka vecuma grupā virs 75 gadiem sieviešu ir divreiz vairāk nekā vīriešu. Daudzas no viņām ir atraitnes, kuras dzīvo vienas. Trūkst emocionālā atbalsta un zūd sociālās saiknes – vienkāršoti sakot, vientulība nogalina," stāsta Azamatova.
Rīgas Stradiņa universitātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras vadošā pētniece Kristīne Šneidere papildina: "Eiropā šobrīd novērojama "vientulības epidēmija", kas skar arī Latviju. Vientulība ir būtisks riska faktors saslimšanai ar demenci vai viegliem kognitīvajiem traucējumiem, augstāku kardiovaskulāru slimību risku, kā arī palielina depresijas un trauksmes iespējamību."
Un pēdējais, bet ne mazāk svarīgais iemesls ir prāta noslodze, kas kalpo kā dažādu slimību profilakse: "Kognitīvo rezervju teorija postulē, ka cilvēki, kuri dzīves laikā ir iesaistījušies kognitīvi, sociāli un arī fiziski stimulējošās aktivitātēs, daudz veiksmīgāk spēj pielāgot vai kompensēt traucētu kognitīvo (izziņas) procesu vai pārvarēt galvas smadzeņu bojājuma sekas. Par vienu no būtiskākajiem kognitīvās rezerves veidojošajiem faktoriem ilgstoši ir uzskatīta tieši izglītība – pētījumi rāda, ka zemāks iegūtās formālās izglītības līmenis ir saistīts ar augstāku Alcheimera slimības risku, būtiska loma ir arī nodarbinātībai – ilgstošāka nodarbinātība augstākas sarežģītības profesijās tiek saistīta ar ilgstošāk saglabātu optimālu kognitīvo funkcionēšanu. Jāņem vērā aktuālāko pētījumu rezultātus, kur arvien biežāk tiek uzsvērts – rezerves mēs veidojam, taču, ja tās netiek regulāri papildinātas, tās var izsīkt, un to efekts – mazināties, tādēļ arvien biežāk tiek runāts par smadzeņu uzturēšanas (brain maintenance) konceptu kā daļu no kognitīvo rezervju teorijas," norāda Šneidere.
Savukārt Azamatova skaidro slimību profilakses nozīmi sabiedrībā: "Neirodeģeneratīvo slimību ārstēšana ir dārga – tam nepieciešami speciāli pansionāti, speciāla aprūpe. Strādājot ar senioriem, mēs samazinām izmaksas veselības aprūpes un sociālās aprūpes sistēmās."
Vai seniori var paši sevi nodarbināt?
Azamatovas atbilde ir – nē: "Tie ir izņēmumi – cilvēki, kuri sev var organizēt jēgpilnu laika pavadīšanu. Lielākajai daļai tādu spēju nav. Tas ir dažādu iemeslu dēļ, pirmkārt, padomju laiku audzināšanas dēļ, otrkārt, ar vecumu cilvēkiem ir mazāk enerģijas un nav spējas pašorganizēties. Tikai daži seniori, kuri pēc dabas ir līderi, to spēj, bet pārējiem ir jāpiedāvā piemērotas nodarbes – ja būs piedāvājums, viņi nāks; ja nav, tad nav. Tas ir sabiedrības un pašvaldību uzdevums. Tieši tāds mērķis ir izvirzīts Trešās paaudzes universitāšu tīkla veidošanas projektā – apvienot nevaldības organizāciju esošās iniciatīvas un panākt tām valsts un pašvaldību atbalstu."
Kā mudināt seniorus apzināties savu potenciālu?
Arī Šneidere uzsver valsts, pašvaldību, kā arī sabiedrības iniciatīvu, iesaisti un atbalstu: "Senioru skolas un aktivitāšu kopienas noteikti ir viens no ceļiem, kā mazināt ar patoloģisku novecošanos saistītos riskus. Statistika rāda, ka nereti cilvēkiem pēc darba gaitu noslēgšanas strauji pazeminās kognitīvās spējas, tas var izpausties arī kā trauslums. Tas ir gluži likumsakarīgi – ja gadu desmitiem ikdienas ir aktīvi īstenots darbs, tas ir ietvēris gan intelektuālo, gan fizisko iesaisti, gan arī socializēšanos. Aizejot no darba, strauji samazinās stimulu skaits, attiecīgi radot risku funkcionēšanas pasliktinājumam. Radot telpu un vietu gados vecākiem pieaugušajiem, kur turpināt sevis attīstību, vienlaikus tiek radīta telpa, kas mazina šos riska faktorus. Vēlētos vērst arī uzmanību uz situācijām aprūpes centros – ārzemju prakse rāda, ka tieši aktīva iemītnieku iesaiste dažādās aktivitātēs nodrošina augstāku šo iemītnieku labbūtību."
Kā pievērst gados jaunāku cilvēku uzmanību?
Ekspertes norāda, ka jāmaina attieksme. "Eidžisms joprojām ir ļoti aktīvs un izteikts, dominē stereotipi par novecošanos. Pozitīvāka attieksme pret šo procesu gan no pašu gados vecāku cilvēku skatpunkta, gan no jauniešu skatpunkta tiek saistīta ar veiksmīgāku novecošanās procesu un augstākiem labbūtības rādītājiem," stāsta Šneidere. To papildina Azamatova, skaidrojot, ka "nepieciešams apzināt savus resursus un saprast, ka veselība, zināšanas un funkcionālās spējas jāsaglabā, jāstrādā pie tā, lai šādas spējas būtu arī vecumdienās". Eksperte arī norāda, ka šodienas bērni pavisam noteikti būs spējīgi sasniegt 90 gadu vecumu, kas kārtējo reizi apliecina mūžizglītības nozīmi un dod iemeslu ieguldīt tajā jau šodien.
