Paipalas Bruno sāka audzēt pirms septiņiem gadiem, izvēle par labu šim virzienam bija praktiska – pieejamās zemes lielums. “Zemes vai teritorijas lielums, kur mēs šeit saimniekojam un dzīvojam, ir pushektārs. Doma bija darboties laukos un tika meklētas idejas, ko darīt, ja nav lieli zemes gabali,” stāstīja Bruno.
“Tika apmeklētas dažādas saimniecības Latvijā un meklētas idejas, un vienā no saimniecībām satikām cilvēkus, kas mums pastāstīja, ka tikko sākuši audzēt paipalas. Tad notika tirgus izpēte, tika rēķināts biznesa plāns, un tika pieņemts lēmums, ka jābūvē paipalu ferma.”
Tomēr, būvējot fermu, biznesa plānā aprēķinātā paipalu olu cena paspēja krietni nokrist, tāpēc nācās meklēt jaunus risinājumus.
“Kamēr uzbūvējām fermu un nonācām pie vairāku tūkstošu putnu ganāmpulka, pa to laiku izmainījās situācija tirgū un iepirkuma cena jau bija krietni zemāka, jo tirgū ienāca vairāk lieli paipalu audzētāji.
Mēs tajā brīdī pieņēmām lēmumu ražot kaut kādus produktus, kas varētu būt unikāli un konkurēt spējīgi,” stāstīja Bruno.
Tā šobrīd paipalu ganāmpulks nodots citiem saimniekiem, kas ir profesionāli audzētāji un sadarbības partneri, savukārt Bruno un Baiba koncentrējas uz produktu ražošanu.
Produktu klāsts ir visnotaļ bagāts, to starpā ir paipalu aknu pastēte, kaltēta paipalu fileja, sāļie krēmi, majonēze, bezē cepumi un daudzi citi produkti. Saimnieki norādīja, ka savu recepšu un produktu meklējumos iespaidojas gan no Rietumu, gan Austrumu virtuvēm.
“No Austrumiem nu jau top produkts ir paipalas sojas mērcē ar čili pipariņu, un tad mums ir arī ķīniešu veselīgais street food, kur mēs cepam paipalu olas uz speciālas krāsniņas, ko atvedām no Ķīnas, uz iesmiņiem, saucam par čempionu brokastīm,” stāstīja Baiba.
Recepšu gatavošanā talkā nāk gan Baibas iemaņas, gan speciālistu padomi. “Pieslēdzam speciālistus, pārtikas tehnologu, kas palīdz sarēķināt uzturvērtības, palīdz ar kvalitāti – kā noturēt, lai produktam dabūtu garāku termiņu, jo mums nav nekur klāt konservantu, tāpēc termiņi ir salīdzinoši īsi,” Baiba norādīja.
Viņa uzsvēra: “Pa šiem gadiem esam nonākuši pie veselīga, lēna dzīvesveida gan domāšanā gan darbībā. Pie tā, ka nevajag pārēsties, nevajag sevi nomocīt ar ēdienu, bet ēdiens ir enerģija un bauda.”
Saimniecībā tiek uzņemti arī tūristi, rīkotas degustācijas un dažādi pasākumi, Baiba organizē arī dažādas meistarklases. Saimnieki atklāja, ka nākotnē tūrisma pakalpojumus cer attīstīt vēl plašāk, lai piedāvātu viesiem arvien vairāk iespēju.
