Pacelt zili zvaigžņotos Eiropas Savienības karogus Prezidenta pils tornī un Doma laukumā tieši pirms 10 gadiem kluba "Māja" jauniešiem uzticēja pateicībā par aktīvo līdzdalību referendumā par Latvijas iestāšanos ES. 1995.gadā dibinātās biedrības jaunieši pirms referenduma īstenoja plašu kampaņu "Labāk būt iekšā!", aicinot balsot par dalību Eiropas Savienībā.
"Es pieļauju, ka gribēja parādīt - šie ir tie ļoti enerģiskie jaunieši, kas tic uz nākotni un ir strādājuši, lai palīdzētu Latvijai kļūt par Eiropas Savienības sastāvdaļu,” saka kādreizējā kluba „Māja" biedri Ilze Garoza. Viņa bija viena no četriem kluba "Māja" jauniešiem, kas ES karogu 2004.gada 1.maijā uzvilka Rīgas pils Svētā gara tornī.
Viņa atceras, kā pirms referenduma ar lielu ideālismu gājuši ielās pārliecināt līdzcilvēkus balsot "par".
Eiropeiskās vērtības, cilvēktiesības, paļaušanās uz likuma varu - Ilze uzskaita, kas viņu aizrāvis Eiropas Savienības idejās.
"Es biju iepriekš gadu dzīvojusi Norvēģijā un no pieredzes zināju, ka var dzīvot labāk. Un tajā brīdī skatoties, man likās, ka Eiropas Savienība bija tā, kas mums šo iespēju piedāvāja. Kā mēs esam to izmantojuši, to varam vērtēt. Cik tad mums ir izdevies to savu dzīves līmeni celt, ieviest demokrātiju un tiesu varu šeit, uz vietas," saka Ilze.
Racionāla izvēle
Vēsa racionāla analīze lika domāt, ka tas ir pareizais virziens - tā savus toreizējos apsvērumus par labu Latvijas dalībai Eiropas Savienībā lietišķi atceras Dzintars Kauliņš. Viņš kā viens no aktīvākajiem kluba "Māja" biedriem Eiropas Savienības karogu pirms 10 gadiem 1.maijā uzvilka Doma laukumā.
"Tas nebija kā eksāmens, kur kādam būtu jāpierāda, ka kaut kas ir labs vai slikts. Mums likās, ka tas ir labi, un tajā virzienā mēs arī strādājām. Es pats pavisam noteikti sapratu, ka tas ir perspektīvs virziens, kurā strādāt, ka tas ir tas, kur Latvija virzās, līdz ar to ir interesanti būt procesā, kas ir vienreizējs," skaidro Dzintars Kauliņš.
Saikni ar Eiropas Savienības jautājumiem Dzintars nav zaudējis arī šodien - viņš ir Ekonomikas ministrijas padomnieks Latvijas pārstāvniecībā ES Briselē. Dzintars piekrīt vēstnieces Ilzes Juhansones teiktajam, ka dalība Eiropas Savienībā ir nevis mērķis, bet process.
"Nesen iemācījos teicienu: "Ja vēlies ceļot ātri, ceļo viens; ja vēlies ceļot tālu, ceļo kopā." Un šai situācijā mēs esam atraduši 27 ceļabiedrus, ar kuriem ceļošana ir lēnāka, bet ar kuriem varam aiziet tālāk. Kur katram ir savas priekšrocības un katrs savā atšķirībā ir arī tas spēcinošais elements. Eiropas Savienība nav augstāka vara, centrs, kas nosaka, kā kam ir jābūt. Tas ir formāts, kurā 28 sabiedrotie kopīgi risina problēmas. Ja mēs esam gatavi risināt savas problēmas risināt, tad Eiropas Savienība ir ļoti laba vieta, kur to darīt. Jautājums - vai mēs spējam definēt savas problēmas un pietiekami inteliģenti definēt arī iespējamos risinājumus?" stāsta Dzintars.
Vajadzīgi pamatīgi uzlabojumi
Atskatoties uz Latvijas desmit gadiem Eiropas Savienībā, arī Ilzei Garozai nāk prātā kāda spilgta metafora: „2004.gada 1.maijā kāpām augšup pa Rīgas pils Svētā gara torņa kāpnēm un tas bija ļoti simboliski - mēs kāpjam uz augšu, kāpnes čīkst un ir redzams, ka vajadzīgi pamatīgi uzlabojumi. Un tam, kas ir noticis Latvijā pēdējos 10 gados, Rīgas pils ir laba ilustrācija - mēs esam kaut kur procesā sadeguši.
Tiecoties uz ātru peļņu, bezrūpīgi, nenovērtējot savas rīcības sekas, mēs sadegām. Un tagad mums ir iespēja skatīties, kā nodrošināt savu izaugsmi ilgtspējīgi."
Tāpat kā Dzintaram, arī Ilzei ikdiena pašlaik lielākoties aizrit ārpus Latvijas. Pēdējos astoņus gadus tā vairāk saistīta ar ASV, kur Ilze strādā ar latviešu diasporas projektiem un pērn Rīgā sarīkoja pirmo Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu. Viņa cer, ka nākotnē tas kļūs par tradīciju, lai daudzajiem ārpus Latvijas dzīvojošajiem tautiešiem, tostarp pēc iestāšanās Eiropas Savienībā izbraukušajiem, dotu iespēju palīdzēt Latvijai ar savu pieredzi, jo daudzi no viņiem to tiešām vēlas.
