Labrīt

Barikāžu stāsti: jāņmuižnieks Māris Lībietis un viņa gāzmaska

Labrīt

Barikāžu stāsti: Aira Andriksone Augstākajā padomē

Barikāžu stāsti: Romualds Ražuks un Latvijas Tautas frontes automašīnas rācija

Kas barikāžu laikā ļāva operatīvi sazināties? Stāsta Romualds Ražuks

Kādā no Barikāžu muzeja izstāžu zālēm līdzās tā laika radioaparātiem, kamerām un telefoniem ir arī kāds visnotaļ ekskluzīvs priekšmets – rācija, ar kuru bija aprīkota barikāžu plānotāju, Latvijas Tautas frontes (LTF) automašīna. "Šādas rācijas vai radiotelefonus, kā toreiz sauca, parasti ievietoja ātrās palīdzības, ugunsdzēsēju, milicijas un citās mašīnas," stāstīja toreizējais LTF priekšsēdētājs Romualds Ražuks.

Barikāžu laikā notikumi attīstījās tik strauji, ka bija jāvar operatīvi sazināties jebkurā laikā un vietā. Šodienas acīm raugoties, rokassomiņas izmēra mobilo telefonu priekštecis savā operativitātē gan bija visai pieticīgs – vispirms bija jāizsauc dispečers, kurš tālāk savienoja ar fiksētā telefona abonentu.

"Sakari bija ļoti slikti, visu laiku bija troksnis. Ļoti bieži varēja dzirdēt citas sarunas, jo tas diapazons nebija ļoti plašs. Tomēr tas bija kaut kas, jo toreiz nebija ne interneta, ne mobilo telefonu. Tas bija ekskluzīvs priekšmets, lai gan visu laiku lūza un bojājās tāpat kā visa padomju tehnika," atcerējās Ražuks. Viņš pieļāva, ka muzejā nonākusi viena no salūzušajām rācijām, kas automašīnā tika nomainīta pret jaunu.

Romualds Ražuks saka uzrunu tautas manifestācijā Daugavmalā 1991. gada 13. janvārī.

Ražuks atminējā, ka rācija bieži bijusi karsta – piemēram, pēc trauksmainās nakts uz 13. janvāri, kad Lietuvā padomju karaspēka īpašās vienības ar militāro tehniku iebrauca neapbruņotu Viļņas televīzijas torņa aizstāvju pūlī un sāka šaut uz civiliedzīvotājiem, nogalinot 14 cilvēkus un simtiem ievainojot. Rīgā nākamajā dienā bija plānota tautas manifestācija Daugavmalā, kurā sapulcējās ap 500 tūkstoši cilvēku.

Tomēr vēl tās dienas rītā nebija skaidrs, kā tas izdosies. "Es dzīvoju Jūrmalā, un sarunas pa ceļam notika, pateicoties šim radiotelefonam. Jo īsti nevarēja saprast, kas būs – vai armija atļaus pusmiljonam cilvēku sanākt, vai mūsu plāns neīstenosies. Pateicoties šai ierīcei, biju drošs, ka viss notiek, ka liela daļa Latvijas jau kustas, smagā lauku tehnika jau brauc uz Rīgu.

Bija tas pats efekts, ko es tagad uzzinātu no mobilā telefona," stāstīja toreizējais LTF priekšsēdētājs.

Radiotelefons lieti noderēja pārbraucienu laikā, tomēr pārsvarā Ražuks ar kolēģiem barikāžu dienās atradās Tautas frontes mītnē Vecpilsētas ielā 13/15, un galvenie sakari balstījās uz fiksēto telefonu un Latvijas Radio. "Arī šeit, muzejā, ir daudz radioaparātu – tie visi ir no tiem laikiem, cilvēki tos nēsāja līdzi, klausījās, piekabinājuši uz krūtīm. Mēs arī visu laiku aicinājām – sekojiet Latvijas Radio!" viņš atcerējās.

 

Vairāk barikāžu dalībnieku atmiņu stāstu lasiet LSM.lv vizuāli dokumentālā stāstā "No lodes līdz amerikāņu cimdiem – 10 unikālas barikāžu liecības"!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt