No prognozēm šoreiz atturēšos. Bukmeikeru kantoros izteikts favorīts ir Džokovičs un to arī var saprast – viņš ir pasaulē otrs labākais reitingā, min uz papēžiem Rafaelam Nadalam un, iekļūstot finālā, var arī atgriezties reitinga galvgalī. Tik daudz, kā šajās dienās, nav rakstīts un runāts par Gulbi nekad, arī pirms sešiem gadiem, kad Ernests Parīzē tika līdz ceturtdaļfinālam (toreiz zaudēja tieši Džokovičam). Tagadējās uzvaras un panākumi jau ir likumsakarība.
Gulbis laukumā rāda ļoti labu un, galvenais, arī stabilu spēli it visos elementos. Pasaulē viņš jau ir novērtēts, un tagad to sāk saprast arī daudzi pie mums.
Šonedēļ pat viņa norādes Googlē vienubrīd sasniedza 19 miljonus, kas ir fantastisks cipars jebkuram citam Latvijas pilsonim (sportistam, politiķim, skatuves māksliniekam). Protams, šīs norādes var lēkāt par vairākiem miljoniem ik dienu, taču kopainu tas nemaina. Pēc uzvaras pret Rodžeru Federeru astotdaļfinālā tā bija faktiski dienas top ziņa daudzos pasaules lielākajos medijos sporta jomā.
Šoreiz vairāk par to, kāds ir šī gaidāmā dueļa fons, kas ir tie cilvēki, kas strādā vienā komandā ar abiem tenisistiem. Pilnīgai ainai vajadzētu uzskaitīt it visus jau no pašas bērnības, bet tam nepieciešams plašāks raksts.
Skaidrs, ka bez tuvāko atbalsta ģimenē nekas nebūtu sācies un sapņi nepiepildītos, katram trenerim savā posmā noteikti bijusi kāda vairāk vai mazāk nozīmīga loma, taču pašlaik viņa galvenie padomdevēji treniņos un spēļu stratēģijā ir divi - Ginters Bresnīks un Maikls Novotnijs.
Ar austrieti Ginteru Bresnīku (53 gadi) savā nometnē Ernests ir ļoti ieguvis, treneris viņam ir palīdzējis pārvērsties gan laukumā, gan ārpus tā. Starp citu, kad pirms aptuveni pusotra gada abi sāka strādāt kopā, vairums bija pārsteigti par Gintera Bresnīka, nevis Gulbja izvēli.
Kas bija Ernests tobrīd? 2012.gada oktobra sākumā jau noslīdējis uz 159. vietu pasaules reitingā, lielajos turnīros vairs netika klāt, bija jāspēlē "Challenger" tūrē un arī tad ne favorīta lomā. Laukumā reizēm nesavaldīgs, nestabils savā sniegumā.
Bresnīks viņam noticēja, jo jau tad bija pārliecināts par Ernesta spējām un talantu: "Tas ir apbrīnojami, ko viņš var laukumā izdarīt,” Bresnīks teica Austrijas presei 2013.gada sākumā, "bet ja jūs sāksit viņu iegrožot, jūs uzreiz būsit zaudētājs...”
Bresnīks ir atradis pareizo pieeju, un Ernests ir atradis SAVU treneri, viņi viens otru papildina. Tāpat kā fiziskās sagatavotības trenera Maikla Novotnija atrašanās komandā (jau ilgāk par Bresnīku) ir devusi acīm redzamus augļus.
Arī Novotnijs ir noticējis, ka Gulbis var būt gan ātrs, gan spēcīgs, gan izturīgs laukumā. Lai kāds to pamēģina noliegt, kaut agrāk šādu ”zinātāju” Latvijā bija daudz.
Čehu izcelsmes speciālists pats par sevi ir pasaules klases fizioterapeits, strādājis par oficiālo ārstu ATP tūrē, sadarbojies ar vairākiem profesionāliem sportistiem arī ārpus tenisa, tostarp NHL hokejā.
Interesanti, ka Ernesta Gulbja treneris par vienu no svarīgākajiem faktoriem tenisā uzskata spēju nestresot, saglabāt mieru un nepārdegt lampu drudzī. Lai nav tā, ka vakarā jau tāds stress, ka no rīta, paceļot segu, pāri palikusi pelnu čupiņa. Pārdedzis.
Pats Bresnīks ir mierīgs arī ārēji pat spēļu laikā, kaut viņa dvēselē grūti ielīst, turklāt viņš nemīl publicitāti. Slavens treneris, Vīnes universitātē studējis medicīnu un agrāk trenējis arī tādus pazīstamus meistarus kā Borisu Bekeru, Anrī Lekontu, Amosu Mansdorfu. Pašlaik viņa divi galvenie audzēkņi – Ernests Gulbis un Dominiks Tīms. Ar Tīmu Bresnīks strādā jau gadus deviņus un pašlaik 20 gadus vecais austrietis reitingā jau ticis līdz 57. vietai un ir savas valsts līderis. Piebilde – arī ļoti labs treniņpartneris Ernestam un otrādi. Dominiks "French Open" otrajā kārtā zaudēja Rafaelam Nadalam, bet palika, lai palīdzētu Ernestam un būtu sparings treniņos. Protams, abi ir atšķirīgi gan raksturā, gan spēles ziņā, bet lieliski papildina viens otru.
Novāka Džokoviča komanda, saprotams, nav sliktāka un ir pat vēl lielāka. Jau gadiem ilgi sadarbojies ar treneri slovāku Marianu Vajdu (kopš 2006.gada), turklāt no pērnās ziemas padomus dod arī leģendārais Boriss Bekers. Arī fizioterapeiti Džokovičam divi, - Milans Amanovičs un Gebhards Pils-Gričs, kuri savulaik spēja padarīt austrieti Tomasu Musteru par vienu no fiziski vislabākajiem tūrē, turklāt spēja viņu atgriezt sportā pēc smagās autoavārijas. Bekera pievienošanās Džokovičam noteikti devusi vairāk agresijas uzbrukumā, jo tieši ar to vācietis savulaik bija slavens.
Tas ir tikai fons lielajam notikumam, kas būs piektdien Parīzē, "Roland Garros" laukumos. Tuvu pie 15 tūkstošiem skatītāju klātienē un miljoniem visā pasaulē pie televizoru ekrāniem. Abiem sāncenšiem piecas uzvaras šajā turnīrā līdz pusfinālam, Džokovičam pašlaik nezaudēto spēļu sērija ilgt desmit mačus (pirms tam uzvara Romas Masters turnīrā), Ernestam – deviņus (uzvara Nicā pirms Parīzes). Savstarpējais rēķins 4-1 Džokoviča labā, bet pēdējā savstarpējā spēle aizvadīta pirms nedaudz vairāk nekā trim gadiem.
Ernests tā arī pateica : "Uzskatiet, ka savstarpējais rēķins ir 0-0, toreiz es biju pavisam citāds..."
Taisnība, tāpat grūti salīdzināt tagadējo dueli ar treniņspēlēm padsmitnieku vecumā savulaik Nikija Piliča tenisa akadēmijā pie Minhenes. Viss sāksies no nulles, kaut - būsim reālisti -, pirms spēles favorīts ir Džokovičs.
Tomēr izbaudīsim tenisu un cerēsim uz tikpat labu Ernesta sniegumu kā aizvadītajos mačos,- ja Gulbis ir tādā formā, tad pret viņu ikvienam pasaulē spēlēt ir grūti.
Tiešraide piektdien LTV 7, paredzams, ka šī būs pirmā spēle Filipa Šatrjē laukumā un sākies divos dienā pēc Latvijas laika.
