Ernests Gulbis turnīrā izlikts ar 11.numuru un tīri formāli pirmajās kārtās līdz ar to viņam nav tie visstiprākie pretinieki. Tas gan var būt maldīgi, sezonas sākumā viens otrs no pirmā simtnieka beigām var būt labāks par dažiem favorītiem. Tas attiecas jau uz pirmo pretinieku - vienu no lielākajiem Austrālijas jaunajiem talantiem, 18 gadus veco grieķu izcelsmes tenisistu Tanasi Kokinaki. Šis 196 cm garais milzis jau pērn pārvarēja pirmo kārtu Melburnā, tikko kā Brisbenā pirmajā kārtā pieveica Gulbim allaž tik neparocīgo francūzi Beneto.
Pierasta vide, savu skatītāju (īpaši grieķu izcelsmes austrāliešu) vētrains atbalsts, un var droši teikt, ka šajā spēlē abu izredzes pat ir diezgan līdzīgas.
Cita lieta, ka Gulbim ir visas iespējas labi spēlēt nākamajās turnīra fāzēs, izloze nav slikta, ja vien viņš uzvar Kokinaki...
Tas, ka tiek piedzīvots zaudējums pirms gada pirmā nozīmīgākā turnīra, vēl nav nekāda traģēdija. Sezonas sākumā vienmēr sensāciju ir visvairāk, tāpat kā pašā nogalē. Reitinga līderis Novāks Džokovičs jau trešajā kārtā Dohā zaudēja Ivo Karlovičam. Rafaels Nadals zaudēja savā pirmajā un vienīgajā mačā Mihaelam Bēreram. Šo sarakstu varētu turpināt, kaut ir arī pretēji piemēri – labs sezonas sākums Rodžeram Federeram un Staņislasam Vavrinkam, tāpat Milošam Rēničam. Zaudējums nav pasaules gals, vienīgi uztrauc kas cits.
Sezonas sākumā ir grūtāk ieiet sacensību ritmā un tomēr vajadzīgas dažas spēles sacensību režīmā, lai tas izdotos.
"Grand Slam" turnīros visi cīnās līdz pēdējam un ar pusspēku neuzvarēt arī pirmajās kārtās. Ja neesi iegājis ritmā līdz tam, tā arī vari neieiet jau pirmajā svarīgākajā turnīrā. Austrālijā līdz šim Ernestam Gulbim nekas dižs nav izdevies. Tālāk par otro kārt nav izdevies tikt nekad (2009.gadā un pērn). Pirms gada tieši otrajā kārtā bija ļoti neveiksmīga spēle pret Semu Kvīriju, vienīgi 2009.gadā zaudējums Igoram Andrejevam bija ļoti sīvā cīņā. Toreiz pēc neveiksmes pirmajos divos setos Gulbis lauza cīņas gaitu, izšķirošajā setā bija vadībā ar breiku, kad lielā karstuma dēļ sākās krampji kājās. Gadās; tas bija sāpīgi, bet pēc spēles būtības toreiz Gulbis pats nezaudēja. Visās citās reizēs viņš piekāpās ne pārāk spraigos mačos, turklāt ne top tenisistiem (ja neskaita 2008.gadu un neveiksmi pret rūdīto Maratu Safinu).
Visi šie apstākļi objektīvi nerunā par labu arī pirms šā gada turnīra. Ernestam jāieiet ritmā, jo oficiālo sacensību pauze bijusi ļoti liela. Savainojums sezonas nogalē darīja bažīgus fanus, īpaši labais plecs, kas atstāj tiešu iespaidu uz spēli. Rehabilitācija pēc sezonas ierastajā vietā pie sava fizioterapeita Maikla Novotnija Kanāriju salās, Ziemassvētku laiks mājās, tad veselības problēmas pēc krasās klimata maiņas un atsaukta līdzdalība Dohas turnīrā. Līdz ar to vēlāka aklimatizācija vasarai Austrālijā, bet galvenais – oficiālo spēļu trūkums. Te nav tik lielas nozīmes sasniegtajam, cik spēļu praksei. Atcerēsimies, pērn pirms tik veiksmīgā ”French Open” iepriekšējā nedēļā uzvara Nicas turnīrā.
Lielāks fiziskais nogurums, taču emocionālais pacēlums un laba spēļu prakse. Summā tas atmaksājās.
Pirms Oklendas turnīra Gulbis bija aizvadījis vien dažus treniņus un pat viņa treneris Ginters Bresnīks nebija pārāk optimistisks par pirmo spēli.
Ko vispār varam sagaidīt no šī gada turnīra vīriešiem? Ja nenotiks brīnumi, tāpat galvenais favorīts būs Novāks Džokovičs. Lieliskā formā jau kopš pērnās sezonas nogales ir Rodžers Federers, taču viņa lielākā problēma ir spēles tieši pret Džokoviču. Ilgstošā mačā zūd šveicieša precizitāte un, lai nu kas, Džokovičs var un prot spēlēt ilgi. Tāpat arī Rafaels Nadals, taču viņam jau pērnā sezona savainojumu dēļ bija nepilnvērtīga un diezin vai Rafa spēs jau Melburnā atgūt agrāko formu un pārliecību. Neprognozējams ir pērnā gada uzvarētājs Staņislass Vavrinka. Pēcāk viņam bija visai neveiksmīgi vairāki mēneši, taču sezonas nogalē Stans atguvās. Ar katru gadu stabilāks kļūst kanādietis Milošs Rēničs, vienmēr potenciāli spēcīgs ir Endijs Marejs. US čempions Marins Ciličs Melburnā nespēlēs, toties pēc ilgstošā savainojuma izārstēšanas atgriezies argentīnietis Huans Martins del Potro. Motivēts, ar visai solīdu sniegumu jau Sidnejas turnīrā šonedēļ.
Neviens citam neko nedāvinās, turklāt Melburnā atkal sola karstu laiku, reizumis termometra stabiņš var pakāpties virs plus 30 grādiem un piecu setu mačos tam ir ļoti liela nozīme. Ja vairs nejūties labi, uzvarēt grūti.
Mums jāsāk ar mazumiņu un jācer, ka Ernests pārvarēs pirmās kārtas. Ja tā notiks, viņš pamazām ieies ritmā, taču garantijas neviens nevar dot.
Jebkurā gadījumā līdzjutējiem būs ko runāt – vai nu priecāties par sasniegto, vai dažam labam gānīties jau pēc iespējamās neveiksmes Melburnā. Var būt visādi, taču palīdzēt mēs tur nekādi nevaram. Tenisa laukumā katrs ir pats par sevi un pret savu pretinieku. Vai nu tu, vai viņš, cits rezultāts nav iespējams. Jau pirmajā kārtā arī Kokinakis ies uz visu banku un viņam savu skatītāju priekšā tāpat ir daudz trumpju, varenu servi ieskaitot. Līdz ar to tagad rēķināt, kā būs un kādi pretinieki iespējami nākamajās kārtās, ir pāragri. Pats galvenais mūsu tenisistam – saglabāt vēsu galvu un pacietību, tāpat droši ņemt savu servi un sagaidīt pretinieka vājuma brīdi.
