Pāri visam pirmo reizi apzinies, ka jūti beznosacījuma mīlestību. Lai cik tu būtu aizkaitināts, noguris, apjucis – tu zini, ka šo mazo cilvēku mīlēsi vienmēr - un ne par ko vairāk, kā vien par to, ka viņš pie tevis ir atnācis. Iespējams, saņemot dāvanā bērniņu, pirmo reizi tā pa īstam notici dievišķam brīnumam. Un apziņa, ka tu visu mūžu būsi viņam vajadzīgs, tavai dzīvei piešķir lielāku vērtību kā jebkurš darbs, sarakstīta dziesma, novadīts nozīmīgs pasākums, pabeigta skola.
Šī būs tava mūža skola un mūžīgais dzinējs attīstīties uz augšu. Un vairs nav tik svarīgi, ko saka apkārtējie. Ir svarīgi, ko no tavas rīcības mācīsies tavs bērns.
Bet tas nenozīmē aizmirst par sevi, tas nozīmē mācīties līdzsvaru.
Iespējams, kļūstot par mammu, tiek citādāk atvērtas acis arī skatienam uz savu mammu. Beidzot tu saproti, kāpēc tavā dzimšanas dienā puķes būtu jādāvina tavai mammai. Un beidzot tu zini, ka arī visi mammas lēmumi, kas kādreiz tev ir šķituši ierobežojoši vai nepareizi, ir nākuši no vislabākās sirdsapziņas, meklējot labāko, kā nu tas ir mācēts un kādas bijušas iespējas.
Dažkārt dzīve iejaucas, nav cerētās iespējas nodrošināt vajadzīgo naudas vai laika izteiksmē... un īgnums padara mūs neiecietīgus. Dažreiz stereotipi par “labo”, “pareizo” audzināšanu mūs padara mazāk dzirdīgus. Mēs neklausāmies savā intuīcijā, savā bērniņā. Tik skaļa ir sabiedrības viedokļa balss, tik daudz informācijas, ka mēs bieži apjūkam – varbūt tiešām visu daru nepareizi...
Bet varbūt katram bērniņam un katrai mammai vajag ko citu, lai justos labi? Kaut katra mamma vairāk uzticētos savai intuīcijai. Kaut katrai mammai būtu laiks vērot un izprast sava bērna gājienus un “negājienus”. Kaut mēs mazāk viens otru tiesātu.
Būt par mammu man nozīmē būt godīgai pret sevi un bērnu, atzīt arī skumjos brīžus, nosaukt lietas skaļi vārdos, censties atbildēt uz bērna un arī savām vajadzībām... ticēt, ka esmu vislabākā savai meitai ar visām savām kļūdām un blakus lietām. Un mēs mācāmies kopā.
Cik labi ir tie brīži, kad tu redzi savu bērnu laimīgu, cik labi ir tie brīži, kad tu skaties spogulī un jūti - tev jau ir cits stāsts, stāsts ar svaru.
Un es stāvu savā vietā augsti paceltu galvu, jo mana mamma man iemācīja strādāt ar mīlestību, ticēt, ka mēs daudz varam sasniegt, un pats galvenais, es neesmu baidījusies lēkt, jo zināju, ka man vienmēr ir “aizmugure”. To noteikti zinās arī mani bērni.
"Paldies, mammu, ka ieklausījies!" - Latvijas Radio darbinieku sveiciens Mātes dienā.
