Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai visām sabiedrības grupām ir pieeja nozīmīgu jautājumu apspriešanai, vērtējot, kā tās spēj realizēt savas tiesības uz vārda brīvību un publisku līdzdalību, vai sabiedrisko mediju diskusijas atspoguļo sabiedrības daudzveidību.
Sabiedrisko mediju uzdevums ir piedāvāt kompetentas un daudzveidīgas diskusijas, iesaistot dalībniekus, kas pārzina apspriestos jautājumus. Būtiska ir diskusiju dalībnieku ekspertīze un spēja dalīties ar sabiedrību savās zināšanās, izmantojot datus, pamatotus argumentus un sniedzot padziļinātu izpratni par diskutējamo tematu. Tāpēc šoreiz pētījumā noteicām arī dalībnieku amata un izglītības atbilstību diskusiju tēmām. Konstatējām, ka politiķu un politiski ieceltu amatpersonu izglītība biežāk neatbilst diskusijas tematam, liekot šaubīties par atsevišķu diskusiju satura kvalitāti.
Sabiedrisko mediju saturā ir daudzi formāti, kuros piedalās iedzīvotāji, uzņēmēji, dažādu jomu speciālisti un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji. Tomēr nozīmīgu sabiedriski politisku diskusiju dalībnieku daudzveidības analīze liecina, ka pietrūkst raidījumu, kuros var izteikties un piedāvāt savu redzējumu tie, uz kuriem attiecas politiķu un amatpersonu pieņemtie lēmumi par jautājumiem, kas skar dažādas sabiedrības grupas un dažādas to intereses.
2024. gada dati: daudz diskusiju, galvenokārt runā vīrieši
Šis ir trešais gads, kad analizējam diskusijas dalībnieku daudzveidību sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijā, Latvijas Radio un Rus.LSM.lv – raidījumos, vērtējot abu dzimumu pārstāvju iespējas piedalīties visai sabiedrībai svarīgu problēmu apspriešanā. Kopējie dati rāda, ka sieviešu skaits (1. attēls) veido no 32%–38%, vīriešu – no 62%–68%.
Lai gan nedaudz atšķiras katra raidījuma formāts, galvenie mērķi un dalībnieku skaits un struktūra, tendences kopumā ir nemainīgas.
2022. gadā analizēti 236 raidījumi (LTV "Kas notiek Latvijā?", "Šodienas jautājums", "TČK" (krievu valodā)), kuros piedalījās kopā 745 dalībnieki. Palielinot raidījumu skaitu un precizējot to izlasi, dalībnieku dzimuma proporcija būtiski nemainās. 2023. gadā tika analizēti 99 raidījumi un to 389 dalībnieki, LTV raidījumu klāstam pievienojot arī LR1 diskusiju "Krustpunktā". 2024. gadā analizēto raidījumu lokā iekļauta arī LR4 diskusija "Atklātā saruna" (krievu valodā), kopā analizēti 127 raidījumi un to 451 dalībnieks. Katru gadu pētījuma dati iegūti laika posmā no novembra līdz aprīlim. Šajā pētījumā analizēti visi raidījumi trešdienās no 2023. gada 1. novembra līdz 2024. gada 30. aprīlim. LR un Rus.LSM.lv diskusijās, neatkarīgi no platformas, sieviešu skaits ir salīdzinoši lielāks.
Raidījumu dalībnieku struktūru ietekmē vairāki nozīmīgi faktori: redakcionālie apsvērumi, izvēlētais temats, dalībnieku pieejamība, kompetence, Saeimas deputātu un dažādu valsts amatpersonu dzimuma struktūra, ja žurnālisti diskusijā vēlas noskaidrot politisko lēmumu pieņēmēju vai amatpersonu atbildības lokā esošus jautājumus.
1. attēls. Dalībnieku struktūra pēc dzimuma (%) (2022 – 2024).
2024. gada pētījumā kopējie dati ir līdzīgi iepriekšējām tendencēm (2. attēls). Lai gan dažādu platformu un kanālu raidījumos bieži spriests par līdzīgām tēmām un atkārtojas arī to dalībnieki, LR1 diskusijās "Krustpunktā" (2024.g. – 40%; 2023.g. – 32%) un LR4 "Atklātā saruna" biežāk piedalās sievietes (2023.g. – 41%). No pētījuma izlasē iekļautajiem LTV raidījumiem sievietes visretāk piedalās LTV1 raidījumos "Šodienas jautājums" (2024. g. – 17%, 2023. g. 19%) un "Kas notiek Latvijā?" (2024. g. – 30%, 2023. g. – 26%), salīdzinoši biežāk sievietes aicinātas uz diskusiju "TČK" (2024. g. – 39%, 2023.g. – 34%).
2. attēls. 2024. gada pētījumā iekļauto raidījumu dalībnieku struktūra (%)
Diskusiju raidījumu dalībnieku sastāva kopējie dati rāda, ka visvairāk diskusijās piedalījušies politiķi un amatpersonas, eksperti un profesionālo interešu nevalstisko organizāciju pārstāvji. Pusgada laikā raidījumos izteikušies tikai daži iedzīvotāji, kam vieta pie diskusiju galda atrasta tikai LR4 raidījumā "Atklātā saruna" un Rus.LSM.lv "TČK".
3. attēls. Diskusiju raidījumu dalībnieku struktūra pēc amata vai statusa.
LR1 diskusija "Krustpunktā"
Šī diskusija notiek katru darba dienu, vērtēti 26 raidījumi laika posmā no 1. novembra līdz 24. aprīlim. "Krustpunktā" visbiežāk (4. attēls.) piedalās amatpersonas, politiķi, speciālisti, uzņēmēji, profesionālu organizāciju pārstāvji un eksperti. Politiķu vidū līdzvērtīgi pārstāvēti abu dzimumu pārstāvji, vīrieši pārsvarā aicināti kā amatpersonas, uzņēmēji, profesionālo organizāciju pārstāvji un eksperti. Dalībnieces sievietes galvenokārt ir speciālistes, bet pārstāv arī citus statusus.
4. attēls. LR1 diskusijas "Krustpunktā" dalībnieki.
Analizējot "Krustpunktā" diskusiju tēmas (5.attēls), redzams, ka vīrieši biežāk runā par ekonomiku, izglītību, medijiem, aktuāliem politiskiem jautājumiem, sievietes piedalījušās raidījumos, kuros apspriestas sabiedrības problēmas, ekonomika, politika; šoreiz par valsts finanšu problēmām diskutējušas tikai sievietes.
5. attēls. Raidījuma "Krustpunktā" diskusiju tēmas un dalībnieki.
Vērtējot, vai izvēlēto diskusiju dalībnieku amats un izglītība (dažu dalībnieku izglītības dati nebija pieejami) atbilst raidījuma tēmai un ir piemērota apriežamā jautājuma izpratnei (6. attēls), konstatēts, ka dalībnieku izvēles galvenais kritērijs ir amats. Lielākajai daļai diskusiju "Krustpunktā" dalībnieku amats un izglītība atbilst tematam. Neatbilstība vai daļēja neatbilstība raidījuma tematam konstatēta abu dzimumu politiķu un politiski ieceltu amatpersonu dalības gadījumā, kā arī atsevišķu NVO pārstāvju izglītības datos.
6. attēls. LR1 raidījuma "Krustpunktā" dalībnieku amatu un izglītības atbilstība raidījuma tēmai.
LTV1 raidījums "Šodienas jautājums"
Raidījums ir daļa no LTV1 vakara ziņu programmas, tas tiek piedāvāts no pirmdienas līdz ceturtdienai, raidījuma dalībnieku skaits ir mainīgs. Diskusiju uzmanības centrā ir aktuālie sabiedriski politiskie notikumi. Lielākajā daļā raidījumu piedalās divi dalībnieki, nereti politiķi un amatpersona kopā ar ekspertiem skaidro lēmumus, prognozē situācijas, apmainās ar argumentiem. Ja tiek apspriests aktuāls politikas jautājums, parasti raidījumā piedalās parlamenta pozīcijas un opozīcijas pārstāvis. Atsevišķos gadījumos, izvērtējot kādu plašu jautājumu vai amatpersonas darbu, saruna notiek ar vienu dalībnieku. 2024. g. analizēti 25 raidījumi, kuros piedalījās 45 dalībnieki: 8 sievietes un 37 vīrieši.
Lielākā raidījuma dalībnieku daļa bija politiķi un amatpersonas (7. attēls), kā arī daži ierēdņi, speciālisti, eksperti un profesionālo NVO pārstāvji.
7. attēls. LTV1 raidījuma "Šodienas jautājums" dalībnieku amatu un izglītības atbilstība raidījuma tēmai.
Dalībnieki vīrieši šajā raidījumā diskutējuši par aktuālajiem politikas un ārpolitikas jautājumiem (palīdzība Ukrainai, pašvaldību darbs, valsts kontrole, viesstrādnieki u.c.), par ekonomiku un izglītību, arī sievietes reizēm aicinātas izteikties par šiem jautājumiem un par sabiedrības problēmām (Stambulas konvencija, krīzes, seksuālā vardarbība u.c.). Absolūti lielākajai daļai amats un izglītība atbilst tematam, konstatētas pāris neatbilstības.
LR 4 raidījums "Atklātā saruna"
Raidījums "Atklātā saruna" bija šī gada pētījuma papildinājums, domājot par viedokļu daudzveidības pēc dzimuma iedalījumu. Jāteic, raidījums savu darbību sācis salīdzinoši nesen – 2022. gadā, piesakot, ka "LR4 raidījums "Atklātā saruna" aizstās līdz šim skanējušo "Atklātais jautājums", mainot raidījuma struktūru un sarunas dalībnieku atlases principus." Kā rāda pētījuma rezultāti, tad raidījuma viesi tiešām pārstāv daudzveidīgu dalībnieku loku (sk. 8. attēlu) salīdzinājumā ar citiem pētījumā analizētajiem raidījumiem. Visvairāk ir pārstāvēti eksperti – kā vīriešiem, tā sievietēm. Līdztekus būtiski uzsk atu paudēji ir bijušas amatpersonas un nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv profesionālās intereses.
8. attēls. LTV1 raidījuma "Atklātā saruna" dalībnieku amatu un izglītības atbilstība raidījuma tēmai.
Temati, par kuriem vairāk tiek aicinātas runāt sievietes, šajā laika periodā ir bijuši šādi – farmācija, izglītība un bērnu audzināšana; vīrieši galvenokārt piedalījušies raidījumos par šādiem tematiem – ekonomika, piemēram, par Latvijas biznesa iespējām, satiksmes drošība, politika, arī mākslīgais intelekts u.tml. Kopumā konkrētajā laika periodā tika aplūkoti 26 raidījumi, tajos piedalījušies 61 dalībnieks. Jāteic, arī sievietes šajā raidījumā ir pārstāvētas vairāk nekā citos raidījumos – 41% (sk. 2.attēlu). Atbilstoša izglītība ir gandrīz visiem uzaicinātajiem dalībniekiem.
LTV1 raidījums "Kas notiek Latvijā?"
Raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pusgada laikā piedalījušies 108 vīrieši un 46 sievietes; 2024. gadā analizēti 22 raidījumi Visplašāk raidījumos pārstāvēti politiķi un amatpersonas (kā sievietes, tā vīrieši). Līdztekus būtiska loma ir bijusi profesionāļu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī ekspertiem. Visās minētajās grupās dominē vīrieši, izņemot eksperta statusu – tajā abi dzimumi pārstāvēti līdzvērtīgi (sk. 9. attēlu).
9. attēls. LTV1 raidījuma "Kas notiek Latvijā?" dalībnieku struktūra.
Aplūkojot dzimumu sadalījumu pa tematiem, vīriešu visbiežāk apspriestie temati ir bijuši ekonomika, tirdzniecība, politikas jautājumi (dažādu lēmumu pieņemšana, piemēram, partnerības tiesiskā statusa izveide, Stambulas konvencijas ratificēšana), valsts drošība, arī lauksaimniecība. Bija arī atsevišķi raidījumi, kuros piedalījās tikai 7 vīrieši, piemēram, raidījumā par 2024. gada valsts budžeta projektu, kā arī diskusijā par tematu – "Kas notiek ar drošību, ekonomiku un cilvēkiem divus gadus kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā?" Lielāks sieviešu skaits ir bijis diskusijās, kas veltītas izglītības jautājumiem, piemēram, mazo skolu slēgšana. Diskusijā, kurā aplūkoti mediju politikas jautājumi, līdzvērtīgi tika pārstāvēti abi dzimumi – 3 vīrieši un 3 sievietes.
Vērtējot raidījuma dalībnieku atbilstību pēc ieņemamā amata, lielākoties abu dzimumu dalībniekiem tas ir atbilstošs; būtiskākās tendences vērojamas tematam atbilstošā izglītībā – tā atbilst 50% no diskusiju dalībniecēm, 35%vīriešu.
Rus.LSM.lv raidījums "TČK"
Analīzei izvēlētajā periodā tika pārraidīti 28 "TČK" raidījumi, kuros kopumā bija uzaicināti piedalīties 90 dalībnieki. Situācija līdzīga kā 2022. gadā – sieviešu skaits 35 (2022. gadā bija 32 sievietes), tomēr ir pieaudzis vīriešu skaits – 55 vīrieši (2022. gadā 43 vīrieši).
10. attēls. Rus.LSM.lv raidījuma "TKČ" dalībnieku struktūra.
Šī raidījuma dalībnieku loks pēc ieņemamā amata vai profesionālās piederības parāda vienu būtisku pazīmi, kas konstatēta arī 2023. gadā,– aplūkotajā laika posmā un konkrētajos raidījumos nav piedalījusies neviena sieviete – politiķe. Arī sievietes uzņēmējas nav pārstāvētas, savukārt speciālistu lomā ir bijušas tikai sievietes. Līdzvērtīgi dzimumi pārstāvēti ierēdņa statusā (sk. 10. attēlu).
Aplūkojot dzimumu sadalījumu pa tematiem, ir secināms, ka vīrieši vairākumā runājuši par tādām tēmām kā politika, finanses, sports, reliģija (raidījumos, kas veltīti sporta un reliģijas tematikai, ir piedalījušies tikai vīrieši). Sievietēm atvēlētie temati – sabiedrības problēmas, veselība, novecošana, arī valoda, piemēram, naida runa. Diskusijā par globāliem ekonomikas jautājumiem piedalījies vienāds skaits vīriešu un sieviešu. Savukārt vērtējot atbilstību tematam pēc amata, jāsecina, ka galvenokārt tā ir atbilstoša. Šajā raidījumā kā sievietēm, tā vīriešiem atbilstoša izglītība ir 50% dalībnieku.
Galvenie secinājumi
Kopumā jāsecina, ka sabiedriskajos medijos diskusiju dalībnieku struktūra ir vienveidīga, tā neatspoguļo sabiedrības daudzveidību ne pēc dalībnieku statusa, ne pēc dzimuma. Diskusijās nav pietiekami daudz iespēju piedalīties sabiedrības pārstāvjiem, iedzīvotājiem. Raidījumos, kuros to formāta dēļ galvenokārt piedalās politiķi un amatpersonas, jo žurnālisti seko pienākumam pieprasīt pie varas esošo atbildīgumu, vairumā gadījumu diskutē vīrieši. Sieviešu perspektīva tiek pārstāvēta mazāk, viņas tiek aicinātas uz diskusijām saistībā ar savu profesionālo darbu un zināšanām, skaidrojot nozīmīgus jautājumus, bet daudz retāk pārstāv lēmuma pieņēmēju pozīcijas. Lai gan svarīgi lēmumi skar visu sabiedrību, par tiem galvenokārt diskutē vīrieši, sievietes biežāk piedalījušās tādu jautājumu apspriešanā, kas atspoguļo sociālās norises. Trūkst diskusiju formātu, kuros dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem būtu iespējams piedalīties līdzvērtīgā sarunā kopā ar amatpersonām un politiķiem.
Zināmā mērā diskusiju dalībnieki atspoguļo arī nozīmīgos politiskos un valsts institūciju vadībā amatos esošu personu struktūru. Tomēr tieši žurnālistu ziņā ir ne vien darboties lielākā profesionālo lomu spektrā (pašlaik dominē sargsuņa loma, kuras ietvaros tiek pārbaudīta politiķu un amatpersonu darbība), bet nodrošināt, ka publisko diskusiju virza vairāki mērķi un uzdevumi, kas ietver arī mērķtiecīgi un objektīvi atlasītu dalībnieku loku, kas daudzpusīgi apspriež sabiedrībai nozīmīgus jautājumus.
