Ar likuma grozījumiem ir paredzēts atrisināt daudziem dzīvokļa īpašniekiem aktuālo problēmu, ka zeme zem daudzdzīvokļu mājas nav viņu īpašumā un viņi par to ir spiesti maksāt nesamērīgi augstu nomas maksu.
Tiesa, jau līdz šim likums ir tapis visai smagi, un arī nodot tālākajai skatīšanai Saeimā, bija atšķirīgi viedokļi par to, kura no komisijām būs galvenā atbildīgā par likumprojektu. Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa") aicināja to uzticēt savai vadītajai Valsts pārvaldes un mājokļu komisijai kā galvenajai atbildīgai.
"Ņemot vērā likumprojekta tapšanas vēsturi, kā arī to, ka mājokļa politikas jautājumi ir piekritīgi Valsts pārvaldes un mājokļu komisijai, es aicinātu noteikt, ka Valsts pārvaldes un mājokļu komisija ir atbildīga par šo likumprojektu un Juridiskā komisija ir līdzatbildīga," teica Dolgopolovs.
Savukārt Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) aicināja par galveno atbildīgo noteikt Juridisko komisiju.
"Tātad Juridiskās komisijas vārdā savukārt es aicinātu pieturēties pie Prezidija aicinājuma nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā attiecīgi otrai komisijai, līdz ar to sākotnēji acīmredzot mums ir jābalso par šo pirmo variantu," sacīja Bērziņš.
Ne mazāk strīdīgu jautājumu ir arī pašā priekšlikumā – piemēram, deputāte Inguna Sudraba ("No Sirds Latvijai") kritizēja faktu, ka likums ierobežos tos dzīvokļu īpašniekus, kuru mājā būs kaut viens zemesgrāmatā neierakstīts īpašums, kā arī kopējo izmaksu slogu, kas saistībā ar likumu gulsies uz iedzīvotājiem.
"Lai dzīvokļu īpašnieki varētu izmantot savas tiesības, likumprojektā ir paredzēts nosacījums – visiem dzīvokļu īpašniekiem ir jābūt ierakstītiem... īpašumiem ir jābūt ierakstītiem zemesgrāmatā. Līdz ar to, ja daudzstāvu dzīvojamā mājā būs kaut viens dzīvoklis, uz kuru īpašumtiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā, izmantot izpirkuma tiesību nevarēs. Izpildvaras piedāvātajā likumprojektā nav pilnībā atrisināts arī jautājums par dzīvokļu īpašnieku finansiālajām iespējām izpirkt zemi.
Indikatīvie aprēķini liecina: kadastrālā vērtība visai zemei varētu būt līdz 180 miljoniem eiro, savukārt tirgus vērtība atkarībā no situācijas varētu sasniegt 240 miljonus eiro. Šādu naudas summu valstij budžetā būtu grūti atrast," uzsvēra Sudraba.
Statistika liecina, ka Latvijā piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, bet kopā ir gandrīz 112 000 dzīvokļu, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām.
