Savukārt Zemkopības ministrija un zemnieku organizāciju pārstāvji uzskata, ka atvēlētais atbalsts ir pārāk niecīgs un sedz labi ja viena mēneša zemnieku zaudējumus.
Eiropas Savienība Latvijas piena ražotājiem kompensācijās plāno piešķirt 7,7 miljonus eiro.
Zemkopības ministrija un Latvijas lauksaimnieku pārstāvji vēl gaida ziņas no Briseles par to, kādas būs procedūras, pēc kurām zemniekiem piešķirs atvēlētos 7,7 miljonus eiro. Taču, visticamāk, birokrātijas un lēnā procesa dēļ nauda zemnieku maciņos līdz gada beigām vēl neieripos.
Visām trim Baltijas valstīm sadalīs 28 miljonus eiro, no kuriem visvairāk iegūs Lietuva – 14,1 miljonu eiro, Latvija – 7,7 miljonus eiro un Igaunija 6,9 miljonus eiro.
Eiropas Komisijā norāda, ka naudas lielums rēķināts pēc saražotā piena daudzuma aizvadītā gada ceturksnī.
Gan Zemkopības ministrija, gan zemnieku pārstāvji ar summu nav apmierināti un sauc to par pārāk mazu. Lauksaimnieku organizācijas tiksies un vērtēs situāciju. Latvijas piena ražotāji gaidījuši vairāk, norādīja "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
Eiropas Komisijā pauda - par to, ka iepriekšējais lauksaimniecības komisārs Dačans Čološs, iespējams, solījis vairāk līdzekļu, nav informācijas, un visas Baltijas valstis esot vērtētas pēc vienādiem kritērijiem.
Tas, vai zemnieki varētu cerēt uz lielāku finansējumu, pagaidām ir atvērts jautājums.
Skaidrs ir viens un to arī norāda Eiropas Komisija - izmaksājot kompensācijas Baltijas zemniekiem, neaiztiktas palikušas lauksaimniecības krīzes rezerves.
Decembra sākumā Baltijas lauksaimnieki kopā ar kolēģiem no Somijas Briselē rīkos vairāku dienu ilgu uzmanības pievēršanas akciju, kuras laikā būs dažādas ielu aktivitātes, piemēram, zemnieki dalīs pienu, kā arī dosies vizītēs pie atbildīgajām amatpersonām un cer satikt arī jauno Eiropas lauksaimniecības komisāru.
Jau ir apritējuši jau nedaudz vairāk nekā trīs mēneši, kopš Krievija noteica pārtikas embargo Eiropas Savienības dalībvalstīm, un šajā laikā ir būtiski samazinājušās piena iepirkuma cenas un lielākā daļa lauksaimnieku strādā zem pašizmaksas.
Līdz ar Krievijas sankcijām pret ES un dažām citām rietumvalstīm Latvijas piensaimniekiem ir grūtības pārdot savu pienu, un iepirkuma cenas ir ievērojami samazinājušās. Valdība septembrī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) iniciatīvu par valsts atbalstu ciltsdarbiem, lai kompensētu piensaimniecības jomai zaudējumus, kas radušies saistībā ar Krievijas noteikto embargo pārtikas importam. Atbalstam septembrī un oktobrī piešķirti seši miljoni eiro, bet vēlāk oktobrī – vēl aptuveni septiņi miljoni eiro. Līdz šim izskanējusī zaudējumu summa –13,9 miljoni eiro – aprēķināta līdz gada beigām.
