Phenjanas izplatītajā videomateriālā ar Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna Jaungada uzrunu uzsvērta ūdeņraža kodolbumbas un starpkontinentālās ballistiskās raķetes attīstība.
Radot atombumbu un efektīvu nesēju, ASV teritorija nonāks kopš Aukstā kara nepieredzētā apdraudējumā. Turklāt no tāda režīma puses, kuru uzskata par īpaši neprognozējamu, toties ārkārtīgi naidīgi noskaņotu.
“Veiksmīgi noslēgušies ūdeņraža bumbas un kodolgalviņas testi, kas veikti, atbildot imperiālistu ļaunajiem draudiem," pauda Čenuns.
"Aktīvi norisinājās mūsdienīgu ieroču radīšana un noslēdzošajā fāzē nonākusi starpkontinentālās raķetes izmēģinājuma palaišana. Atkal un atkal notikuši fenomenāli pavērsieni, stiprinot aizsardzības spējas un garantējot jaudīgas militārās spējas, kas sargās mūsu nācijas un ļaužu nākotni un veicinās spēcīgas sociālistiskas nācijas izveidošanos," bilda Čenuns.
Uzreiz pēc tam Dienvidkoreja gan paziņoja, ka nekā principiāli jauna draudīgā ziemeļu kaimiņa izteikumos nav.
Starptautiskā sabiedrība bažījas par to, kā attīstīsies Phenjanas militārās spējas nākotnē, tomēr vienlaikus tās tiek ļoti apšaubītas.
Par spīti tam Baltā nama pašreizējā – aizejošā prezidenta Baraka Obamas administrācija izcēla šos draudus. Faktiski iemeslu tam devis arī pats Tramps, vēl priekšvēlēšanu laikā soloties nepieļaut, ka Ziemeļkorejas rīcībā nonāk kodolieroči.
Taču nav saprotams, ko var darīt, lai tā nenotiktu, jo militārs risinājums šai problēmai tiek pilnībā noraidīts. “Mūsu padoms nākamajai administrācijai būtu ieklausīties mūsu komandējošā sastāva padomos par to, kas darāms, lai aizsargātu Amerikas ļaudis, ņemot vērā notikumu attīstību Klusā okeāna baseinā. Kā arī lūkoties pēc iespējām efektīvi sadarboties ar tādām valstīm kā Ķīna, Krievija un mūsu sabiedrotajām Dienvidkoreju un Japānu, lai īstenotu spiedienu pret Ziemeļkoreju," norādīja Baltā nama runasvīrs Džošs Ērnsts.
Tikmēr ASV politiskie apskatnieki uzsver – Ziemeļkorejas jautājuma izbīdīšana politiskās darba kārtības virsotnē ir skatāma kontekstā ar aizejošās administrācijas īstenoto Krievijas diplomātu izraidīšanu kā atbildi dienestu secinājumiem par mērķtiecīgiem Krievijas hakeru uzbrukumiem un vēlēšanu ietekmēšanu ASV.
Šie un pat Guantanamo cietuma darbības temats, kur diametrāli pretēju rīcību piedāvā demokrātu un republikāņu prezidenti, ir aizejošās administrācijas centieni vēl pirms inaugurācijas sarežģīt Trampa attiecības ar republikāņu senatoriem.
Lai sekmīgi sāktu darbu prezidenta amatā, viņam iespējami ātri un viegli jāgūst ASV Kongresa apstiprinājums sava jaunā kabineta ministriem jeb tā dēvētajiem sekretāriem.
Ja republikāņu senatori neatbalstīs savu prezidentu, jaunās administrācijas darbs būs ievērojami kavēts. Tādējādi cietīs Trampa tēls gan starptautiski, gan paša mājās, un jau drīz viņam var nākties taisnoties ASV sabiedrībai par neveiksmēm, realizējot savus strīdīgos uzstādījumus.
