No atbildības gan neatbrīvos tos, kuri pastrādājuši sevišķi smagus noziegumus.
Amnestijas likumu atbalstīja 232 parlamenta deputātu, bet likuma pieņemšanai bija nepieciešamas vismaz 226 balsis.
Likums stāsies spēkā pēc tam, kad protestētāji atbrīvos iepriekš ieņemtās administratīvās un pašvaldību ēkas. Ieņemto ēku atbrīvošanai opozīcijai tiek dotas 15 dienas. Tiesa, šis nosacījums neattiecas uz Arodbiedrību namu un Oktobra pili, kas atrodas pie Kijevas centrālā Neatkarības laukuma. Protestētāji paliks arī pašā Neatkarības laukumā un blakus esošajā Kreščatika ielā.
Opozīcija gan neatbalstīja likumu, uzskatot, ka tas jāpieņem bez jebkādu nosacījumu izvirzīšanas opozīcijas atbalstītājiem.
Situāciju Kijevā saasina arī domstarpības protestētāju vidū. Divi cilvēki vakar guva ievainojumus dažādu opozīcijas grupu sadursmē.
Politiskā krīze Ukrainā sākās novembra nogalē, kad valdība paziņoja par lēmumu apturēt eirointegrāciju un neparakstīt asociācijas līgumu ar ES. Protestu centrs ir Kijevas Neatkarības laukums. Pēc gandrīz divu mēnešu protestiem janvāra vidū parlaments pieņēma likumus, kas būtiski ierobežoja pulcēšanas brīvību un faktiski pasludināja protestētājus par noziedzniekiem.
Pēc šo likumu pieņemšanas protesti uzvirmoja ar jaunu spēku, Kijevas ielās parādījās aizvien vairāk barikāžu, izcēlās vardarbīgas sadursmes ar miliciju, opozīcijas atbalstītāji sagrābuši vairākas administratīvās ēkas, protesti pārņēma arī citus Ukrainas reģionus. Galvenā mītiņotāju prasība bija valdības un prezidenta atkāpšanās un ārkārtas parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
Pēc gandrīz trīs mēnešu ilgas krīzes otrdien, 28.janvārī, no amata atkāpies Ukrainas premjers Nikolajs Azarovs. Opozīcijas partijas „Batkivščina” parlamenta frakcijas vadītājs Arsēnijs Jaceņuks noraidījis Viktora Janukoviča piedāvājumu uzņemties valdības vadītāja amatu, arī partijas UDAR līderis Vitālijs Kļičko ir atteicies jaunajā valdībā pildīt vicepremjera pienākumus, līdz ar to šobrīd Ukrainas valdības liktenis nav skaidrs.
